Naftas cenas pirmdien svārstīgajā sesijā samazinājās, jo satraukumu par lejupslīdi lielākajā naftas patērētājvalstī ASV pastiprināja bažas par piedāvājumu, ko izraisīja pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos, pasaulē lielākajā naftas ieguves reģionā.
Naftas cenu tirgi kritās arī visā Āzijā, jo bažas par recesiju ASV lika investoriem atteikties no riska aktīviem, vienlaikus liekot likmes uz to, ka izaugsmes glābšanai būs nepieciešams strauji samazināt procentu likmes.
Līdz plkst. 6.05 pēc Griničas laika jēlnaftas cena samazinājās par 1,04 ASV dolāriem jeb 1,4 % – līdz 75,77 dolāriem par barelu, savukārt ASV Rietumteksasas starpproduktu jēlnaftas cena bija 72,43 dolāri par barelu, kas bija par 1,09 dolāriem jeb 1,5 % zemāka.
Piektdien nomas un WTI cena bija samazinājusies par vairāk nekā 3%, abiem līgumiem piedzīvojot ceturto zaudējumu nedēļu pēc kārtas – lielāko zaudējumu sēriju kopš novembra.
Dīzeļdegvielas patēriņa samazināšanās Ķīnā, kas ir pasaulē lielākais naftas pieprasījuma pieauguma veicinātājs, ietekmē naftas cenas.
Naftas cenas nonāca zem spiediena arī pēc tam, kad OPEC+ pieturējās pie sava plāna pakāpeniski pārtraukt brīvprātīgu ražošanas samazināšanu no oktobra, kas nozīmē, ka piegādes palielināsies vēl šogad, uzskata analītiķi.
Reuters aptauja piektdien liecināja, ka OPEC naftas ieguve jūlijā pieauga, neraugoties uz grupas veiktajiem ieguves samazinājumiem.
Tomēr naftas cenas atbalstīja ģeopolitiskie riski Tuvajos Austrumos, jo svētdien turpinājās cīņas Gazā, dienu pēc tam, kad sarunu kārta Kairā beidzās bez rezultāta.
Tuvajos Austrumos, kas ir viens no lielākajiem naftas ražošanas reģioniem pasaulē, jebkāda veida politiskā nestabilitāte vai konflikti var ietekmēt naftas piegādes ķēdes. Ja ir bažas par potenciāliem traucējumiem piegādēs, tas var izraisīt naftas cenas svārstības.
Abu faktoru kombinācija – bažas par pieprasījuma samazināšanos un iespējamām piegādes problēmām – rada spiedienu uz naftas cenām, izraisot to krišanos. Šobrī šī situācija ir skārusi naftas cenas.