Tiek prognozēts, ka globālais ģeneratīvā mākslīgā intelekta tirgus katru gadu pieaugs par 30-40%. Pastāv spēcīga konkurence, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus. Lai gan pašlaik šajā cīņā neapšaubāmi uzvar Amerikas Savienotās Valstis, arī dažas Eiropas valstis tiek uzskatītas par karstajiem punktiem jaunu mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu veidošanā.
Ģeneratīvā mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģija, kas ģenerē jaunu tekstu vai video un ļauj ātrāk izstrādāt produktus, ir tirgus, kas piedzīvo uzplaukumu. Pasaulē tā vērtība 2023. gadā tika novērtēta vairāk nekā 130 miljardu eiro apmērā.
Stenfordas universitātes jaunākajā AI ziņojumā norādīts, ka 2023. gadā visvairāk privāto investīciju – 62,5 miljardi eiro – tiks ieguldītas ASV, kam seko Ķīna (7,3 miljardi eiro). Gan ES, gan Apvienotajā Karalistē kopā tika ieguldīti 9 miljardi eiro. Pagājušajā gadā jaunizveidoto mākslīgā intelekta uzņēmumu skaits pasaulē pieauga par vairāk nekā 40 %.
Populārākās vietas mākslīgā intelekta uzņēmuma izveidei – Eiropā
Saskaņā ar jauniem reitingiem ASV ir labākā valsts AI uzņēmumu dibināšanai, kas var lepoties ar vislielāko no jauna finansēto AI uzņēmumu skaitu, liecina AI ātrās pārvaldības rīka AIPRM ziņojums.
No 14 analizētajām valstīm sešas ir no Eiropas. Ziņojumā tika sarindotas valstis, kurās vislabāk izveidot mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā nesen finansēto mākslīgā intelekta uzņēmumu skaits, kopējais privāto investīciju apjoms, pētniecība un izstrāde (R&D), jaunuzņēmumu finansējums un ieņēmumu pieaugums. (Šajā pētījumā izmantotie dati cita starpā tika iegūti no Stenfordas AI ziņojuma un Deloitte pētījuma par šo tematu).
Otrajā vietā ierindojās Singapūra, bet trešajā vietā ir Zviedrija, kuras ieņēmumu pieaugums ir izcils – 1127 %. Uzņēmējdarbības vide paaugstināja Šveices rādītājus, kas ieņēma ceturto vietu pasaulē. Arī Vācija ieguva augstus rezultātus, taču joprojām šķiet, ka uzņēmējdarbības vide un finanses jaunuzņēmumiem ir mazāk draudzīgas nekā Šveicē, atstājot Eiropas spēcīgāko ekonomiku sestajā vietā.
Spānija saņēma augstu novērtējumu par uzņēmējdarbības vidi un finansējumu jaunuzņēmumiem un ierindojās augstāk nekā Vācija un Francija. Pēdējā no minētajām valstīm ieguva 68,58/100 punktus un ierindojās 9. vietā pasaulē, kur vislabāk izveidot uzņēmumu ar mākslīgo intelektu.
Francijā ir veikti 10,4 miljardi ASV dolāru (9,42 miljardi eiro) privāto AI investīciju, un tajā ir visvairāk no jauna finansētu AI uzņēmumu ES. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2023. gadā mākslīgā intelekta darbinieku pieņemšana darbā Francijā ir nedaudz samazinājusies.
Ko Eiropa var iegūt
Saskaņā ar globālā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Company datiem ģeneratīvais mākslīgais intelekts Eiropas ekonomikai varētu pievienot 575,1 miljardu ASV dolāru (521 miljardu eiro). Tas ir aptuveni viena desmitā daļa no Vācijas IKP.
Lai turpmāk novērtētu Eiropas konkurētspēju šajā jaunajā tirgū, Eiropas organizācijām ir plašāk jāievieš mākslīgā intelekta tehnoloģijas.
Radīšanas tirgū Eiropa ieņem vadošo pozīciju tikai vienā no astoņiem segmentiem – AI pusvadītāju iekārtās. Saskaņā ar McKinsey ziņojumu kontinenta tirgus daļa ir mazāka par 5 % izejmateriālu, AI pusvadītāju izstrādes, AI pusvadītāju ražošanas, kā arī mākoņu infrastruktūras un superdatoru jomā.
Lai atbalstītu ieguldījumus, Eiropas Komisija 2024. gada janvārī sāka īstenot mākslīgā intelekta inovāciju paketi, lai atbalstītu mākslīgā intelekta jaunuzņēmumus un MVU.
Vēl viens svarīgs elements ir konkurētspējīgu enerģijas cenu sasniegšana Eiropā. Paredzams, ka mākslīgais intelekts paātrinās datu centru elektroenerģijas pieprasījumu, kas līdz šīs desmitgades beigām varētu sasniegt pat 5 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa.
Eiropā darba ražīgums ir palēninājies, McKinsey pētījumā lēsts, ka ģeneratīvais mākslīgais intelekts līdz 2030. gadam varētu palielināt Eiropas gada ražīguma pieaugumu līdz pat 3 %.