Rīt tiek atzīmēti visā pasaulē populārie Helovīna svētki jeb Visu Svēto dienu, tomēr senlatvieši šajā dienā sāka gatavoties citai svarīgai dienai – 1. novembrim, kad tika atzīmēta Visu dvēseļu diena.
Šajā dienā senlatvieši veica dažādus rituālus, lai godinātu aizgājējus. Tomēr daži latviešu ticējumi un tradīcijas ir saistīti arī ar naktīm pirms 1. novembra, kad cilvēki ticēja, ka aizgājēju dvēseles varētu apmeklēt ģimeni un radus.
Tas bija laiks, kad atcerējās un godināja aizgājušos radiniekus, dedzināja sveces un gatavoja ēdienu, lai viņus pieminētu. Dažviet bija tradīcija atstāt uz galda ēdienu dvēselēm, ticot, ka tās varētu ierasties ciemos.
Dažos Latvija reģionos bija ierasts apmeklēt kapsētas, kur pie mīļoto atdusas vietām iededza sveces, un šī tradīcija tiek saglabāta arī līdz mūsdienām. Šo gaismu radīšanas rituālu uzskatīja par veidu, kā palīdzēt dvēselēm atrast ceļu uz mieru jeb mūžīgajām mājām. Latviešu tradīcijās šī diena tiek saistīta ar tumsas, klusuma un pārdomu periodu.
Kādus rituālus bija jāveic 1. novembrī jeb Visu dvēseļu dienā:
Sveču dedzināšana: Šī bija viena no izplatītākajām tradīcijām – sveces dedzināja gan mājās, gan kapsētās. Ticēja, ka tieši svešu liesma palīdz dvēselēm atrast ceļu uz mieru un nodrošina tām mierpilnu atpūtu. Daudzviet Latvijā līdz pat mūsdienām cilvēki aizdedzina sveces pie savu mīļo atdusas vietām.
Ēdiena gatavošana un atstāšana: Dažviet bija pieņemts gatavot īpašus ēdienus, ko atstāja uz galda vai pie krāsns, lai dvēseles, kas ierodas ciemos, varētu ar atstāto ēdienu mieloties. Šādas maltītes dažkārt bija paredzētas tikai aizgājējiem.
Izskanējusi jauna un satraucoša informācija par nedēļas nogalē gaidāmo vētru
Kapsētas apmeklējumi: Cilvēki devās uz kapsētām, lai tās sakoptu, uzliktu svaigus ziedus un aizdedzinātu sveces. Šī bija iespēja pieminēt savus aizgājējus – mīļos cilvēkus un tādā veidā pateikties viņiem par to, ko viņi devuši. Simboliski tas nozīmēja arī to, ka saikne ar šiem cilvēkiem nekur nav zudusi.
Mājas sagatavošana: Dažās latviešu tradīcijās tika uzskatīts, ka aizgājēju dvēseles apciemo ģimenes mājās. Lai sagaidītu dvēseles, mājās bija jāuztur tīrību, un bija pieņemts, ka šajā dienā ģimenes locekļiem jābūt mierīgiem un pieklājīgiem, izvairoties no trokšņiem un izklaidēm.
Lasi vēl: Šādus kokus labāk nevajadzētu stādīt tieši pie savas mājas, jo mūsu senči ticēja, ka tie var atnest nelaimi
Taču bija arī lietas, ko šajā dienā pavisam noteikti nebija ieteicams darīt!
Visu dvēseļu dienā latviešiem bija vairāki ieteikumi un aizliegumi, kas saistīti ar cieņu pret aizgājušo dvēselēm. Dažas no lietām, kuras nevajadzēja darīt, bija šādas:
Nedrīkstēja trokšņot un izklaidēties: Tika uzskatīts, ka skaļi trokšņi un izklaides varētu aizbaidīt dvēseles, kas atnākušas uz māju, lai saņemtu cieņas apliecinājumu un mieru. Šī bija diena, kad jāturas pie klusuma un mierīgas atmosfēras.
Izvairīšanās no mājas tīrīšanas: Lai netraucētu dvēseles, kuras ierodas ciemos, šajā dienā nebija pieņemts veikt lielus tīrīšanas darbus vai iznest atkritumus. Bija jābūt uzmanīgiem, lai neiznestu ārā neko no mājas, kas dvēseles varētu aizskart.
Nedrīkstēja atstāt durvis neaizvērtas: Tika uzskatīts, ka atvērtas durvis var piesaistīt nelabvēlīgas dvēseles vai garus, tāpēc parasti durvis turēja aizvērtas vai atvēra tikai noteiktos brīžos, lai “ielaistu” vai “izlaistu” dvēseles.