Vārnas ir putni, kas izceļas ar savu intelektu un spēju mācīties, bet viņu īpašās spējas pārsniedz tikai ikdienišķu izdzīvošanas prasmju apguvi.
Vārnām ir neparasti attīstīta atmiņa un spēja veidot ilgtermiņa asociācijas, kas tās padara par interesantiem subjektiem dažādu zinātnisku pētījumu ietvaros. Viņas ne tikai atceras lietas, kas tām palīdz izdzīvot, bet arī savus likumpārkāpējus – cilvēkus, kuri tās kādreiz ir aizskāruši.
Šīs neticamās spējas uzrādīja Vašingtonas Universitātes ekologa Džona Marzlafa veiktais eksperiments, kas pierādīja, ka vārnas spēj uzkrāt pieredzi un to izmantot, lai identificētu draudus pat pēc ilga laika.
Džona Marzlafa eksperiments ar vārnām
2006. gadā Džons Marzlafs veica eksperimentu, lai labāk izprastu vārnu atmiņas un izturēšanās nianses. Viņš noķēra septiņas savvaļā dzīvojošas vārnas, apgredzenoja tās un palaida atpakaļ brīvībā.
Šis process noritēja Vašingtonas Universitātes tuvumā, un viss šķita diezgan parasts. Taču eksperiments uzņēma interesantu pavērsienu, kad kļuva skaidrs, ka vārnas, kuras bija noķertas, neatstāja notikušo bez ievērības.
Interesantākais šajā eksperimentā bija tas, ka ne tikai pašas “upuri” – noķertās vārnas – atcerējās cilvēku, kas tām radīja stresu, bet arī viņu radinieki. Tie bija putni, kuri nekad nebija nonākuši tiešā kontaktā ar pētnieku, tomēr, redzot viņu tuvumā, sāka izturēties līdzīgi – skaļi ķērca un mēģināja viņu aizbiedēt. Tas radīja jautājumus par to, kā vārnas spēj nodot informāciju par iespējamiem draudiem citām grupas loceklēm, kas veicina grupas kolektīvo izdzīvošanu.
Vārnu reakcija – no ķērkšanas līdz uzbrukumam
Eksperiments drīz vien kļuva par intensīvu pieredzi arī pašam pētniekam. Laika gaitā, kad Marzlafs turpināja atrasties tuvu vietām, kur dzīvoja šīs vārnas, viņas sāka viņu vajāt.
No sākuma putnu uzvedība izpaudās tikai kā skaļa ķērkšana, kas bija acīmredzams brīdinājums. Taču tālāka novērošana atklāja, ka vārnas bieži mēģināja pat tuvoties un klupt pētniekam virsū, knābjot un biedējot viņu. Tās ne tikai izcēlās ar drosmi, bet arī ar apņēmību, kas nepazuda ar laiku.
Latviešu astrologs pastāsta kāpēc šajos Ziemassvētkos iesaka nevienam nedāvināt dāvanas
Turklāt šī uzvedība saglabājās gadiem ilgi. Agresīvā attieksme pret pētnieku kļuva par ikdienas sastāvdaļu, un, lai gan ar laiku tā kļuva mazāk intensīva, šīs reakcijas pilnībā izzuda tikai 2023. gadā.
Tas nozīmē, ka vārnas savā atmiņā glabāja informāciju par pētnieku un viņa nodarījumu veselu 17 gadu garumā, kas ir neparasti ilgs laiks dzīvniekiem ārpus cilvēku sugas.
Ko parāda vārnu spējas atcerēties un komunicēt?
Šī situācija apliecina, ka vārnas ir spējīgas ne tikai uz ilgstošu atmiņu saglabāšanu, bet arī informācijas nodošanu savai grupai. Šajā gadījumā vārnas ne tikai atcerējās savu “aizvainotāju”, bet arī dalījās šajā informācijā ar citām grupas loceklēm, kuras iesaistījās “uzbrukumos” Marzlafam.
Tas liek domāt, ka vārnām ir attīstīta sociālā inteliģence – spēja dalīties ar informāciju, kas ietekmē visu grupu. Šīs spējas ir vērojamas arī citos dzīvniekos, piemēram, primātos un delfīnos, bet putniem tas ir retāk sastopams fenomens.
Vārnas arī veiksmīgi izmanto dažādus skaņas signālus, lai brīdinātu citas putnu sugas un pat citus dzīvniekus par iespējamām briesmām. Šo signālu daudzveidība un kontekstuālā nozīme pierāda, ka vārnas ir gudri un sociāli pielāgoti dzīvnieki, kas spēj ātri uztvert situācijas un izdarīt atbilstošus secinājumus.
Vārnu intelekts un izdzīvošanas prasmes
Lai gan vārnu spēja atcerēties un nodot informāciju ir interesanta no zinātniskā viedokļa, šī īpašība ir izcili piemērota arī viņu izdzīvošanai. Vārnām, kas parasti dzīvo pilsētās un citās cilvēku apdzīvotās vietās, ir būtiski atcerēties, kuri cilvēki var radīt draudus, lai no tiem izvairītos.
Šāda veida informācija palīdz viņām izvairīties no riskiem, kas saistīti ar cilvēku tuvumu, piemēram, ēdiena vākšanas laikā. Tas viss kopā palīdz vārnām veiksmīgāk izdzīvot un gūt priekšrocības vidē, kurā ir daudzi potenciālie apdraudējumi.
Šis intelekts arī izpaužas viņu spējā izdomāt veidus, kā piekļūt barībai, piemēram, uzlaužot cieto riekstu čaumalas, izmantojot satiksmes vai cita veida infrastruktūru. Vārnas ir vērotas, kā tās uzliek riekstus uz ceļa, lai mašīnas tos uzbrauktu un salauztu, padarot piekļuvi ēdienam vieglāku. Šādas adaptīvās prasmes palīdz vārnām ne tikai pielāgoties, bet arī uzplaukt pilsētu vidē, kur bieži pieejami jauni resursi.
Turpinājums nākošajā lapā…