Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā piedzimis 9716 bērni, kas ir par 12,7% jeb 1419 mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Pirmo reizi deviņu mēnešu laikā dzimušo skaits Latvijā nav sasniedzis 10 000 robežu. Šogad augstākais dzimstības rādītājs bija jūlijā ar 1132 jaundzimušajiem, bet zemākais – februārī, kad reģistrēti 1029 jaundzimušie.
Salīdzinot ar 2019. gadu, piecos gados dzimušo skaits Latvijā samazinājies par 22,9% jeb 4300 bērniem. Straujāk krities dzimstības rādītājs sievietēm, kuras ir darba meklētājas vai ekonomiski neaktīvas – par 28,1% jeb 1100 jaundzimušajiem, savukārt nodarbinātām māmiņām dzimušo skaits sarucis par 22% jeb 3100 bērniem.
Rīgas reģionā jaundzimušo skaits nodarbinātām māmiņām samazinājies par 25,7%, Zemgalē – par 20,5%, Latgalē – par 19%, Kurzemē – par 18,8%, bet Vidzemē – par 15,2%.
Dati arī rāda, ka 2024. gada deviņos mēnešos reģistrēts 19 531 mirušais, kas ir par 5% jeb 1018 mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā. Statistikas pārvalde norāda, ka tas ir zemākais deviņu mēnešu mirstības rādītājs kopš 1971. gada.
No šī gada deviņiem mēnešiem tikai jūlijā un februārī mirušo skaits bija lielāks nekā pērn – attiecīgi par 20 un trim mirušajiem vairāk, savukārt pārējos mēnešos mirstība bijusi zemāka. Kopumā šogad deviņu mēnešu laikā mirušo skaits par 9815 pārsniedz dzimušo skaitu, kas ir vairāk nekā pērn, kad šis pārsvars bija 9414.
2024. gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrētas 8374 laulības, kas ir par 6% jeb 537 laulībām mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Salīdzinot ar 2020. gadu, kad bija spēkā pulcēšanās ierobežojumi, laulību skaits samazinājies par 3,7% jeb 320 laulībām. Provizoriskie dati liecina, ka šī gada 1. oktobrī Latvijā bija 1,857 miljoni iedzīvotāju.
Šo priekšlikumu īstenošanai nākamajā gadā būtu nepieciešami daudzi miljoni eiro, kuri pašlaik nav pieejami, tāpēc priekšlikumi pagaidām ir noraidīti. Kā prioritāte nākamajam gadam ir izvirzīta drošība, norāda Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Ligita Gintere (Zaļo un zemnieku savienība), kas pārstāv to pašu partiju, no kuras ir arī nozares ministrs.
“Situācija ir tikpat sarežģīta kā iepriekš. Patiesībā tas nav pārsteigums. Valsts līmenī bija lielas ieceres, un arī skaitļi izskatās iedvesmojoši. Bet, skatoties uz pašreizējām budžeta iespējām, šķiet, ka tas diemžēl šajā budžetā neīstenosies. Tomēr ceram, ka nākotnē tas būs iespējams,” sacīja Gintere.
Opozīcijas deputāti sola atkal pievērsties jautājumam par dzimstības veicināšanas atbalstu, veidojot nākamā gada budžetu.
Kam tad būs nepieciešama drošība un Latvijas valsts, ja nebūs bērnu? Tas ir budžeta jautājums, un šajā jomā nekas neparādās,” uzsvēra Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”).
Taču mēs nepadodamies. Ir svarīgi turpināt ieguldīt naudu bērnos un ģimenēs, jo tas noteikti palīdzēs esošajām ģimenēm pieņemt lēmumu par vēl vienu bērnu vai pat pirmo,” teica deputāts.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās un zema dzimstība ietekmēs gan budžetu, gan katru cilvēku, norādīja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”). Viņš uzsvēra: “Demogrāfijas rādītāji nozīmē, ka cerības sasniegt vēlākā vecumā pensionēšanās vecumu attālināsies.”
Statistikas prognozes un ieguldījumi dzimstības veicināšanā nenorāda uz būtiskām izmaiņām tuvākajā nākotnē.