Decembrī tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra būs augstāka par ierasto normu, un nokrišņu daudzums, visticamāk, pārsniegs vidējo līmeni.
Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) datiem, šīs ziemas gaisa temperatūra vairumā Eiropas valstu, tostarp arī Latvijā, tiek prognozēta kā augstāka par klimatisko normu.
Novembra vidū Latvijā atmosfēras spiediens varētu būt paaugstināts, tāpēc būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastāv iespēja nelielai līņāšanai, miglai un vieglam sniegam. Vējš, visticamāk, būs lēns, bet gaisa temperatūra pazemināsies un pietuvosies klimatiskajai normai.
Mēneša otrajā pusē iespējams, ka nokrišņu daudzums palielināsies, radot apstākļus sniega segas veidošanās iespējamībai. Šajā laikā gaisa temperatūra biežāk varētu noslīdēt zem nulles, radot ziemīgāku noskaņu. Savukārt decembrī prognozes liecina, ka gaisa temperatūra lielākoties būs augstāka par klimatisko normu. Līdzīgi tiek gaidīts, ka arī nokrišņu daudzums pārsniegs ierasto līmeni, radot slapja un mainīga laika apstākļu iespējamību.
Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) dati norāda, ka arī ziemas turpinājumā, janvārī un februārī, vidējā gaisa temperatūra Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, būs augstāka par normu. Taču attiecībā uz nokrišņiem prognozēs trūkst vienotas tendences – tie varētu būt gan vairāk, gan mazāk par ierasto, atkarībā no tā, kā veidosies atmosfēras cirkulācija konkrētajos mēnešos.
2024.–2025. gada ziemā vislielākā gaisa temperatūras novirze no klimatiskās normas Eiropā tiek prognozēta Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļu reģionos. Šajos apgabalos sagaidāmi būtiski siltāki apstākļi nekā ierasts. Vienlaikus Ziemeļeiropā pastāv lielāka varbūtība, ka nokrišņu daudzums pārsniegs normu, kas varētu izraisīt biežākus sniegputeņus vai lietainus periodus. Savukārt daudzviet Dienvideiropā tuvākajos mēnešos kopējais nokrišņu apjoms, iespējams, būs zem klimatiskās normas, radot sausāka laika apstākļu scenāriju.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka šogad Latvijā vienīgi janvāris bijis vēsāks par klimatisko normu. Pārējie gada mēneši ir bijuši ievērojami siltāki nekā ierasts, turklāt septembris kļuva par vissiltāko rudens mēnesi novērojumu vēsturē, atstājot ievērojamu iespaidu uz klimata statistiku.
Šogad Latvijā vidējā gaisa temperatūra, visticamāk, sasniegs aptuveni +8,4 grādus, kas to padarītu par otro siltāko gadu novērojumu vēsturē, atpaliekot vienīgi no rekordaugstās temperatūras, kas tika reģistrēta 2020. gadā. Tas vēlreiz apliecina klimata pārmaiņu ietekmi, kas pēdējos gados izpaužas arvien izteiktāk.
Lai gan gads ir bijis silts, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā līdz šim ir bijis nedaudz mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju. Šī tendence atšķiras no prognozētā mitrākā laika perioda ziemas mēnešos, kas varētu mainīt kopējo gada nokrišņu bilanci.
Ekstremāli aukstums un spēcīgas sniega vētras: sinoptiķu ilgtermiņa prognoze
Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Romāns Vilfands paredz, ka 2024. gadā ziema varētu iestāties agrāk nekā parasti. Pēc viņa teiktā, jau novembrī iespējamas stipras snigšanas, sniegputeņi un krasas temperatūras izmaiņas. Aukstuma viļņi sākotnēji izpaudīsies kā mērena atdzišana, bet vēlāk varētu pāraugt ekstremālās salnās, kas saistītas ar ievērojamu nokrišņu daudzumu.
Centrālajā un Austrumeiropā gaidāmi regulāri sniegputeņi, savukārt Baltijas reģionā sniegs būs īslaicīgs un lielākoties ātri nokusīs. Papildus tam prognozētas stipras vēja brāzmas, kas dažviet var sasniegt 25–30 metrus sekundē, radot bīstamus apstākļus.
Eiropas rietumu un centrālajos reģionos decembris solās būt neparasti silts, ar gaisa temperatūru krietni virs klimatiskās normas. Tomēr dažviet, īpaši Austrumeiropā, spēcīgi cikloni var izraisīt krasu temperatūras pazemināšanos, radot aukstākus un ziemīgākus apstākļus.