Kāpēc daži gurķi aug taisni un kraukšķīgi, bet citi saritinās neglītos “āķos”, kurus ir kauns rādīt kaimiņiem? Turklāt, kāpēc reizēm gurķi ne tikai deformējas, bet teju pilnībā sabojājas, lai arī viss darīts pēc labākajiem priekšrakstiem?
Tas viss ir saistīts ar ūdeni — vai drīzāk, kā un kad jūs laistāt savas dārza dobes. Lielākā kļūda ir izmantot aukstu ūdeni no akas vai dziļurbuma.
Gurķu dzimtene ir tropi, un to saknes jūtīgi reaģē uz temperatūras izmaiņām. Auksts ūdens izraisa šoku – augs pārstāj uzsūkt barības vielas, deformējas olnīcas, augļi izaug greizi. Atsevišķos gadījumos augļi var vispār sākt nīkuļot.
Otra kļūda ir neregulāra laistīšana. Ja dobes laisti pēc ilgāka pārtraukuma, gurķi sāk alkatīgi uzsūkt mitrumu. Augļi strauji palielinās, bet ādai nav laika izstiepties, līdz ar to gurķi tiek savērpti un veidojas “āķa” forma.
Lai no tā izvairītos, laistiet gurķus ik pēc 2-3 dienām, bet karstā laikā – katru dienu, bet nelielās porcijās. Ideāls ūdens ir nostādināts un uzsildīts saulē līdz +22–25°C.
Trešā nianse – laistīšanas laiks. Daudzi cilvēki no rītiem maldīgi aplaista gurķus, bet ūdens pilieni uz lapām saulē pārvēršas par lēcām, radot apdegumus. Labāk to darīt pēc pulksten 17:00, lai mitrums paspētu uzsūkties pirms tumsas iestāšanās.
Bet šeit ir āķis – ja naktis ir aukstas, vakara laistīšana izraisīs sēnīšu kaites. Šajā gadījumā laistīšanu ir nepieciešams pārcelt uz agru rītu.
Un vēl viena lieta – nekad nelejiet ūdeni tieši zem kāta. Gurķu saknes atrodas tuvu virsmai, un spēcīga straume izskalo augsni, atsedzot tās. Izmantojiet laistīšanas kannu ar smidzināšanas uzgali un laistiet tikai sakņu zonu.
Ievērojot šos noteikumus, jūs aizmirsīsit par greizajiem gurķiem un līdz sezonas beigām ievāksiet perfekti vienmērīgus augļus.
