Reizēm gadās, ka izvēlies koku, ko stādīt pie mājas vai vasarnīcas, cerot, ka koks izdaiļos apkārtējo teritoriju, tomēr, šķietami nekaitīgais augs gada laikā var pārvērst auglīgu stūri tuksnesī.
Mēs nerunājam par nezālēm, bet gan par invazīviem kokiem. Ir vairāki koki, kuri pilnībā sabojā apkārtējo augsni, tāpēc no to stādīšanas ir jāizvairās.
Piemēram, papele. Tās saknes stiepjas desmitiem metru, izsūcot ūdeni un barības vielas. Pīlādzis ir arī bīstams: tā lapas izdala vielas, kas kavē citu augu augšanu.
Bet iznīcināšanas čempions ir ošlapu kļava. Tā aug bambusa ātrumā, un tā sēklas ar milzīgu jaudu izplata vējš. Tāpēc augs ātri vairojas.
Kā pārbaudīt savu dārzu? Ja gadiem ilgi nekas neaug zem koka un zeme atgādina betonu, tā ir zīme, ka koks izsūc augsnes dzīvību.
Jums tas būs radikāli jāizrauj – nogrieziet stumbru, izurbiet tajā caurumus un piepildiet to ar sāli vai etiķi. Pretējā gadījumā celmi radīs jaunus dzinumus.
Atbrīvotajā vietā iestādiet zaļmēslus – lupīnu vai sinepes. Viņi atjaunos augsni sezonas laikā. Un atcerieties – ne katrs koks ir draugs. Daži no tiem ir jūsu ražas slēptie ienaidnieki.
Bet kā mēs varam novērst koka atgriešanos? Uzmanieties no “sabotieriem” – jauniem dzinumiem, kas aug pat no nogrieztām saknēm.
Reizi mēnesī šos asnus aplej ar verdošu ūdeni, kam pievienota soda. Un arī apkārtnē iestādiet “bloķētājus” – avenes vai kazenes.
Viņu ērkšķainie biezokņi neļaus iesakņoties agresoru sēklām. Ja koks jau ir liels un jums nav spēka to izraut, izmantojiet to uz labu.
Piemēram, jūs varat ierīkot atpūtas zonu zem papeles – tās ēna ir blīva, un lapu šalkoņa ir nomierinoša. Tikai nestādiet tuvumā neko vērtīgu.
Un neticiet mītiem. Daži cilvēki domā, ka, nogriežot kokam galotni, koks pārstās augt. Tie ir meli. Tas sāks zaroties vēl aktīvāk. Labākais risinājums ir laikus atpazīt ienaidnieku un rīkoties bez žēlastības.
