Foto – ekrānuzņēmums
Ideālā “okroška” jeb aukstā zupa no manas vīramātes: tik gardu neesmu ēdusi – un tā saka visi
Un tā lieta ir mērcē: īstajā okroškas garšā. Bez viltotas pieticības – manas vīramātes zupa ir pati gardākā. Un visās mājas svinībās vasarā tieši viņa ir uz mūsu galda. Vīramāte vienmēr pacenšas un pagatavo šo iecienīto zupu. Godīgi sakot, jaunībā uz to vienmēr skatījos šķībi, bet tiklīdz pagaršoju… Ziniet kā jau sākumā, nevelies būt tā nepieklājīgā vedekla un pieklājības pēc pagaršo. Es ļoti priecājos, ka esmu pieklājīga un toreiz to pagaršoju:)
Pati zupa jau nav nekas sarežģīts: sakapā – un viss. Bet viss atkarīgs no mērces – pat vēl vairāk. Visa garša – īsta, smaržīga, svaiga. Un visa aromāta būtība. Gan skābena, gan maiga, gan saderība ar zaļumiem, svaigu gurķīti – ar visām sastāvdaļām.
Zinu, katrai saimniecei sava šīs zupas versija ir visgardākā, un kā ģimenē ierasts, tā arī gatavo. Jo mūsu garšas taču veidojas jau kopš bērnības. Un pat ne tik daudz veidojas, cik tiek ieliktas: kādai jābūt “pareizai”, “īstai” garšai.
Foto – ekrānuzņēmums
Man sanāca tā, ka tieši vīramātes zupas recepte man ir tuvāka. It kā nekas īpašs, bet tieši tā – lieliska. Bet vīram “īstie” skābētie kāposti ir mani mammas kāposti, nevis vīramātes. Kas to lai zina, kāpēc tā notiek. Tātad garšas tomēr ne gluži tikai no bērnības veidojas. Tā nu, mazliet aizrāvos. Par aukstās zupas garšu – un par mērci.
1. Mērces pamats – sūkalas jeb paniņas
Tieši tās piešķir to īpašo atvēsinošo, atsvaidzinošo garšu, vieglumu, skābpiena notis. Un to pašu nemanāmo skābenumu, kas veikli sader ar pārējo sastāvdaļu garšu. Bet tikai sūkalas vien nepietiek.
Lasi vēl: Sātīgā soļjanka -no klasikas līdz kartupeļu versijai
2. Olas. Precīzāk – olu dzeltenumi
Olas jānovāra. Tikai tā, lai tās nebūtu pārvārītas. Lai dzeltenums nebūtu pavisam sauss, irdens – un netumšotu. Jāatdala pāris vai trīs dzeltenumi – atkarībā no zupas daudzuma.
Dzeltenumi jāsaberž ar nelielu daudzumu sāls. Var pievienot arī mazliet sakapātu dilles un tās viegli saberzt kopā. Aukstā zupa kļūs vēl aromātiskāka. Visas dilles saberzt nevajag: tās izdalīs daudz sulas un ir labas savā sākotnējā izskatā 🙂 Tas ir – nesaspaidītas, nesaberztas. Bet dzeltenumi piešķirs mērcei nelielu biezumu – vieglu – un maigu, smalku garšu. Tā sagatavota mērce izskatās ļoti apetīti rosinoša.
Foto: Pixabay
3. Bet arī ar to vēl nepietiek. Nepieciešama krējums
Biezs, trekns, garšīgs krējums. Ne bezgaršīgs, bet arī ar nelielu raksturīgu skābumiņu. Visu jāsavieno kopā: sūkalas, saberztie dzeltenumi, krējums. Sāls – pēc garšas. Un nav vajadzīga ne citronskābe, ne citrona sula skābināšanai: skābums ar sūkalām un krējumu ir pietiekams.
Kādos daudzumos visas sastāvdaļas – to nepateikšu. Viss tiek darīts tikai pēc sajūtām un pēc garšas. Un, protams, zupai jāļauj atdzist un mazliet ievilkties. Visām tās sastāvdaļām jāsavienojas, jāsaplūst vienotā garšā. Tā, lai, baudot, viegli piemiegtu acis un teiktu: nu ko, pavasaris ir klāt. Lieliska pavasara zupa! Tāds, lūk, ir šis stāsts.
