Mūsu senčiem piemita izcila spēja novērot dabas norises un dzīvnieku uzvedību, lai noteiktu gaidāmos laikapstākļus. Oktobra pirmā diena bija īpaši nozīmīga, jo tajā meklēja norādes uz ziemas iestāšanos un pirmo sniegputeni.
Mūsu senči, vērojot 1. oktobra laikapstākļus, spēja noteikt, kad, visticamāk, uzsnigs pirmais sniegs šajā gadā.
Dzērves
Īpašu uzmanību senči pievērsa dzērvēm. Šie majestātiskie putni, migrējot uz dienvidiem, kļuva par uzticamiem laikapstākļu prognozētājiem.
Ja dzērves sāka ceļot uz dienvidiem 1. oktobrī, tas nozīmēja, ka pirmās salnas un sniegs nebija tālu – tos varēja sagaidīt pēc divām nedēļām, līdz 14. oktobrim. Šāda dzērvju uzvedība kalpoja kā droša zīme par ziemas sākumu.
Lasi arī: Dārzkopji nosauca labākos variantus, ko iesākt ar nokritušajām lapām
Tautas zīmes
Tautas zīmes liecināja, ka pirmais sniegs parasti uzkrita četrdesmit dienas pirms pastāvīgas sniega segas izveidošanās.
Ja pirmais sniegs uzsniga 14. oktobrī, tad līdz 21. novembrim varēja sagaidīt sniegputeņus. Šī diena sakrita ar Erceņģeļa Miķeļa svētkiem, kas tradicionāli tika saistīti ar ziemas atnākšanu.
Senči prasmīgi lasīja dabas norises kā atvērtu grāmatu, izmantojot putnu un laikapstākļu novērojumus, lai sagatavotos ziemai. Šīs zināšanas tika rūpīgi nodotas no paaudzes paaudzē, palīdzot viņiem izdzīvot skarbajā klimatā.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu prognozes par pirmo gaidāmo sniegu un ziemu kopumā Latvijā