Eksperti iesaka izvairīties no pārmērīgas bremzēšanas, ja vien, protams, nav apdraudēta dzīvība vai nav ārkārtas situācijas. Un, ja ir nepieciešams ātri apstāties, labāk to darīt pēc iespējas vienmērīgāk
Bremzēšanai ir jāsagatavojas iepriekš: jāizvērtē situācija uz ceļa, skatoties kas notiek tālu uz priekšu. Un tad sākt bremzēt, viegli nospiežot bremžu pedāli.
Izmantojot šo metodi, bremžu kluči un diski piedzīvo minimālu slodzi, kas izslēdz to priekšlaicīgu nodilšanu. Tas nozīmē, ka tie nenodils pirms laika.
Tie autovadītāji, kuri dod priekšroku agresīvam braukšanas stilam ar straujiem startiem un bremzēšanu, riskē ne tikai sabojāt bremžu diskus. Viņi palielina arī risku, ka bremžu šķidrums pārkarsīs. Tas ir īpaši bieži sastopams, braucot pa kalnu ceļiem un gar nogāzēm. Šādos gadījumos eksperti iesaka bremzēt, izmantojot manuālās vadības režīmu. Starp citu, daudzos automobiļos ar automātisko pārnesumkārbu tas ir.
Bremzēšana uz nelīdzenām virsmām
Trieciens uz ceļa ir sāpīgs gan braucējam, gan transportlīdzeklim. Un, ja arī autovadītājs mēģina bremzēt, situācija ir vēl sliktāka. Priekšējie riteņi tiek pakļauti milzīgai slodzei. Atsperes ir stipri saspiestas, radot lielu slodzi balstiekārtai un virsbūvei.
Ja nav iespējams apbraukt bedri, eksperti iesaka šajā gadījumā atlaist bremzes. Lai to izdarītu, izmantojiet brīdi, kad riteņi uzbrauc uz bedres, un ātri atlaidiet pedāli.
Bremzēšana peļķēs vai uz ceļiem ar ūdeni
Spēcīgu lietusgāžu vai ilgstošu lietusgāžu laikā ceļi parasti ir klāti ar lielām peļķēm. Šīs peļķes rada nopietnus draudus autovadītājiem. Ja automašīna iebrauc peļķē ar lielu ātrumu, riepas var zaudēt saķeri un automašīna nonākt akvaplanešanā .Šo māca arī autovadītāju kursos, bet daudzi to aizmirst.
Turklāt zem dubļainā ūdens var slēpties bedres, izciļņi, vaļējas akas vai armatūras gabali. Jebkurš no šiem šķēršļiem var radīt automašīnas bojājumus. Taču pat tad, ja automašīna saglabā kontaktu ar ceļu, pastāv risks sabojāt bremžu sistēmu.
Piemēram, autovadītājs pēdējā brīdī var pamanīt briesmas un mēģināt strauji bremzēt. Šādā gadījumā aukstais ūdens nonāks uz pārkarsušā bremžu mehānisma, kas izraisīs disku deformāciju.
Tāpēc eksperti iesaka pa peļķēm klātiem ceļiem pārvietoties pēc iespējas uzmanīgāk un ar nelielu ātrumu. Tad jums nevajadzēs strauji bremzēt un tādējādi pakļaut automašīnu nepamatotām briesmām.
Neizmantojiet bremzēšanu ar pārtraukumiem
Mūsdienu automašīnas ir aprīkotas ar daudzām noderīgām funkcijām, tostarp ABS – sistēmu, kas novērš riteņu bloķēšanos avārijas bremzēšanas laikā un neļauj tiem saslīdēt. Taču vecajos laikos šādas ierīces nebija, un autovadītājiem nācās izmantot periodisku bremzēšanu, lai noturētu automašīnu nogāzē vai neļautu tai ielidot grāvī.
Mūsdienās šī ātruma samazināšanas metode ir zaudējusi savu aktualitāti un gandrīz nekad netiek izmantota. Tomēr daži autovadītāji pat tad, ja ir ABS, sarežģītos gadījumos turpina izmantot periodisko bremzēšanu. Taču tas automašīnai neko labu nedod.
Pirmkārt, tā pārmērīgi noslogo bremžu sistēmu, kas veicina priekšlaicīgu detaļu nodilumu. Un, otrkārt, šis paņēmiens prasa acumirklīgu reakciju un pieredzi, lai spētu atlaist bremzes pēdējā brīdī, pirms riteņi bloķējas. Diemžēl ne visi autovadītāji var lepoties ar šādām prasmēm. Eksperti arī uzskata, ka šī bremzēšanas metode ir kaitīga, jo samazina bremzēšanas efektivitāti.
Bremzēšana braucot pagriezienos
Speciālisti brīdina par avārijas bremzēšanu trajektorijas maiņas laikā. Fakts ir tāds, ka, iebraucot pagriezienā, berzes spēks rada spēcīgu kontaktu starp riteņiem un ceļa virsmu. Kad vadītājs strauji nospiež bremžu pedāli, saķeres spēks starp riepām un asfaltu samazinās. Tajā pašā laikā priekšējā ass noslīd vai aizmugurējā ass saslīd.
Piemēram, ja automašīnai ir priekšējo riteņu piedziņa, priekšējie riteņi spēcīgāk saķeras ar ceļu, bet aizmugurējie riteņi zaudē kontaktu. Rezultātā automašīna pagriežas un slīd. Šāds manevrs rada avārijas situāciju. Īpaši bīstami to darīt uz slapjas un slidenas virsmas – palielinās negadījumu, balstiekārtas un riepu bojājumu risks.
Eksperti iesaka pirms iebraukšanas līkumā iepriekš samazināt ātrumu. Un vienmērīgi, bez straujām kustībām. Un sarežģīto posmu vajadzētu nobraukt ar tādu pašu ātrumu. Dažos gadījumos ir atļauts pat palielināt ātrumu.
Neuzrauga bremžu stāvokli
Bremžu stāvoklis ir regulāri jāpārbauda ne tikai plānotās tehniskās apkopes laikā. Pretējā gadījumā var nepamanīt priekšlaicīgu nodilumu, kā rezultātā var tikt bojātas iekšējās uzlikas. Un to stāvokli ir diezgan grūti pārbaudīt. Lai to izdarītu, ir jānoņem ritenis vai jāpaceļ automašīna, lai to apskatītu no apakšas.
Ir arī jākontrolē gumijas biezums. Materiāls izdilst nevienmērīgi, kas negatīvi ietekmē bremzēšanas efektivitāti.
Piebremzējiet pirms pilnīgas apstāšanās
Pieredzējuši autovadītāji manevra sākumā pedāli nospiež spēcīgi, bet beigās, pirms automašīna pilnībā apstājas, – vieglāk. Šādā veidā pasažieri nejūt triecienu vai grūdienus. Turklāt bremzēšana ļauj aizmugurē braucošajiem automobiļiem savlaicīgi samazināt ātrumu.
Ja autovadītājam ir maza pieredze, viņš, visticamāk, rīkosies pretēji: bremzēšanas sākumā viegli nospiedīs pedāli, bet beigās – strauji. Rezultātā pasažieri jutīs triecienu, un aizmugurē braucošais automobilis var iebraukt aizmugurē braucošā automobiļa aizmugurē.
Visu laiku turēt kāju uz sajūga pedāļa
Dažiem autovadītājiem ir ieradums visu laiku turēt kreiso kāju uz sajūga, lai būtu gatavi avārijas bremzēšanai. Taču tas var būt nežēlīgs triks. Autovadītājiem ir ierasts nospiest sajūgu katru reizi, kad viņi bremzē. Tas ir bīstami, jo draud zaudēt kontroli. Un, ja rodas nepieciešamība palielināt ātrumu, to būs grūti izdarīt.
Ja bremzēšanā ir iesaistīts viens pedālis, motors darbojas vienmērīgi, bez pārslodzes. Bremzes nesaskarst, tāpēc tās darbojas efektīvāk.
Uz slideniem ceļiem izmantot rokas bremzi
Speciālisti stingri iesaka nelietot rokas bremzi uz slapjas vai slidenas virsmas. Tas ir tāpēc, ka palielinās risks, ka aizmugurējie riteņi var nobloķēties, izraisot transportlīdzekļa sānslīdi.
Tā vietā iepriekš jāsagatavojas bremzēšanai, vienmērīgi samazinot ātrumu un braucot cauri sarežģītajam posmam pēc iespējas uzmanīgāk ar vienu ātrumu. Vienlaikus saglabājiet drošu distanci.
Lasi vēl: Ziema 2024.-2025. gadā solās būt neparasta – sinoptiķi ir izplatījuši jaunu sezonas prognozi
Nepareiza pārnesumu pārslēgšana
Daži automobiļu ar automātisko pārnesumkārbu vadītāji bieži aizmirst, ka ātrumi jāpārslēdz vienmērīgi. Piemēram, nav atļauts pārslēgt uz pirmo pārnesumu no trešā vai ceturtā pārnesuma. Šāda kļūda izraisa riteņu bloķēšanos, priekšlaicīgu dzinēja nodilumu vai dzinēja bojājumu.