Austrālijas lielākais aizdevējs ir paziņojis, ka līdz 2024. gada beigām pārtrauks finansēt fosilā kurināmā uzņēmumus, kas neievēros Parīzes nolīgumā noteiktos klimata mērķus.
The Commonwealth Bank (CBA) solis ir neparasts citu konkurentu vidū, kuri vēl ir pārtraukuši atbalstīt ogļu, naftas un gāzes uzņēmumus.
Jaunajā ziņojumā CBA apstiprināja, ka klienti, kuri nespēs īstenot emisiju plānu, kas atbilst globālās temperatūras pieauguma noturēšanai “krietni zem 2C Parīzes vienošanās mērķa”, nesaņems “jaunu korporatīvo vai tirdzniecības finansējumu vai obligāciju atvieglojumus ar termiņu pēc 2024. gada 31. decembra”.
Banka arī ieviesa “pamatkritērijus” klientiem, kas ietver vidēja termiņa emisiju samazināšanas plānu līdz 2035. gadam, kā arī neto nulles ambīcijas, kas aptver vismaz 95 % no pārstrādes un ieguves radītā oglekļa piesārņojuma.
Tirgus spēki CBA bija nosaukuši par “smagāko pārkāpēju klimata jomā un fosilā kurināmā uzņēmumu kreditēšanā”. Klimata lobiju grupa tagad ir uzslavējusi to kā “pirmo no Austrālijas lielākajām bankām, kas paziņojusi par atteikšanos no klientiem, kuri rada klimata pārmaiņas”.
“CBA ir sniegusi pilnīgi skaidru vēstījumu naftas un gāzes kompānijām: Šeit parādās jautājums par atbildību, un, ja jūsu plāni neatbilst globālajiem klimata mērķiem, mēs pārtraucam sadarbību,” Apvienotās Karalistes laikrakstam “Guardian” sacīja viens no Market Forces vecākajiem analītiķiem.
Market Forces apstiprināja, ka CBA jau ir vismazāk iesaistīta gāzes, ogļu un naftas rūpniecībā, un tās finansējums fosilā kurināmā ieguvei ir salīdzinoši neliels – 0,2 % no kopējā aizdevumu apjoma.
Kas bija pamatā CBA lēmumam mainīt savu nostāju attiecībā uz fosilā kurināmā finansēšanu?
Savā ziņojumā CBA paskaidroja, ka “pieaug bažas par ekstrēmu laikapstākļu biežumu un ietekmi”, piebilstot, ka šīs problēmas negatīvi ietekmē īpašuma vērtību, kā arī dažu mājokļu apdrošināmību.
Tā piebilda, ka gada laikā līdz 31. martam vidējās apdrošināšanas prēmijas palielinājās par 28 %, un atzina, ka aptuveni 12 % mājsaimniecību “izjūt ārkārtēju stresu mājokļa apdrošināšanas pieejamības ziņā”.
“Lai gan apdrošināšanas pieejamība vēl nav materializējusies kā bankas finanšu risks, mēs esam to identificējuši kā jaunu risku, ņemot vērā risku, ko tas rada mūsu klientiem un pēc tam arī bankai,” ziņojumā skaidri norādīja CBA.
Banka arī aplēsa, ka mājokļu kredīti, kas pakļauti “augstam fiziskam riskam” klimata pārmaiņu dēļ, ir miljardiem Austrālijas dolāru, īpaši attiecībā uz ciklonu, plūdu, meža ugunsgrēku un jūras līmeņa celšanās riskiem. Kopumā tas ir 2,2 % no CBA kopējā riska darījuma.