Dabas vērotājs Vilis Bukšs sniedzis pirmās prognozes par to, kad Latvijā varētu sagaidīt pirmo sniegu un kādas būs gaidāmās ziemas laikapstākļi.
Bukšs savā blogā prognozē laikapstākļus septembrim un oktobra pirmajai pusei. Viņš norāda, ka septembra otrajā pusē, īpaši ap Rudenājiem (21. septembrī), parādīsies pirmās rudens pazīmes. Šajā periodā būs vairāk dienu ar īslaicīgiem nokrišņiem un vēsākiem laikapstākļiem. Gaisa temperatūra būs no +13 līdz +18 grādiem, bet pilnmēness naktīs termometra stabiņš vietām var noslīdēt līdz nullei.
Pirms Miķeļiem (29. septembrī) sagaidāmas mākoņainas dienas, bieži ar īslaicīgu lietu, un temperatūra būs no +15 līdz +20 grādiem. Septembra beigās laikapstākļi kļūs vēsāki, un dienas laikā temperatūra nepārsniegs +15 līdz +18 grādus. Iespējamas arī nakts salnas un nelieli nokrišņi. Šādi apstākļi turpināsies līdz oktobra pirmajai pusei, līdz Vecajam Miķelim (12. oktobrim). Pēc tam, oktobra otrajā pusē, Bukšs prognozē pirmos sniega graudus un sniegpārslas.
Lasi arī: 5 ideālas mērces rudens salātiem un gaļas ēdieniem
Pirmais sniegs Latvijā parasti parādās oktobrī, un mēneša beigās bieži izveidojas bieza sniega sega. Bukšs atgādina par spēcīgo snigšanu 2012. gada 25.-27. oktobrī Vidzemē, kad Cēsīs sniega segas biezums sasniedza 35 centimetrus, un par 2003. gada 27. oktobri, kad Rīgā uzsniga 39 centimetri sniega vienas diennakts laikā.
Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, šoruden un ziemā Latvijā vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par normu. Septembris tiek prognozēts par aptuveni 3,5 grādiem siltāks nekā 1991.–2020. gada vidējais rādītājs, līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad vidējā temperatūra bija 15,8 grādi, padarot to par siltāko septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Arī nākamie rudens un ziemas mēneši tiek prognozēti 1–2 grādus siltāki par normu. Pēc salīdzinoši sausā septembra pieaugs nokrišņu daudzums, īpaši piekrastes rajonos, kur siltais jūras ūdens palielinās spēcīgu lietavu iespējamību.
Pašreizējais sausais un siltais laiks tiek ietekmēts lielā anticiklona Krievijā, bet prognozes liecina, ka nākamajos mēnešos laikapstākļus vairāk ietekmēs Atlantijas cikloni, kas atnesīs siltu un mitru gaisu uz Ziemeļeiropu. Meteorologi gan atgādina, ka ilgtermiņa prognozes ir ar zemu ticamību, jo tās aplūko vidējo mēneša vai sezonas temperatūru, nevis precīzi paredz atsevišķus aukstuma vai siltuma viļņus.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs norāda, ka šogad tikai janvāris bija vēsāks nekā ierasts, bet pārējo mēnešu vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu. Ja atlikušajos mēnešos saglabāsies silts laiks, 2024. gada vidējā temperatūra varētu būt līdzīga kā 2020. gadā, kad ar +8,76 grādiem tika uzstādīts siltākā gada rekords.
Interese par laika prognozēm vienmēr ir liela, un tautas zīmes bieži vien tiek izmantotas kā papildinājums meteoroloģiskajām prognozēm. Bukšs skaidro, ka, ja koki rudenī ilgi saglabā zaļās lapas, ziema būs auksta. Vēl viena zīme ir saistīta ar pīlādžiem – ja rudenī ir daudz sarkano ogu, tad gaidāma barga ziema. Arī lietaina vasara un silts rudens norāda uz garu un skarbu ziemu.
Pieminot 2024. gadā sasniegtos nokrišņu rekordus un augstās temperatūras septembrī, Bukšs atzīmē, ka tautas pieredze liecina – Austrumeiropu, iespējams, gaida auksta ziema. Tajā pašā laikā, ja putni aizlido vēlu un lido augstu, tas var liecināt par siltu ziemu. Arī sēņu daudzums rudenī tiek izmantots kā aukstā laika zīme – ja tās ir retas, bet riekstu daudz, tad ziema būs sniegota un auksta.