Eiropas valstis, kas alkst investīciju, sacenšas, lai piesaistītu un noturētu turīgos, piedāvā nodokļu priekšrocības un pretimnākšanu tām.
Saskaņā ar ES Nodokļu novērošanas centra datiem, kopš 2008. gada finanšu krīzes ES iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju maksimālās likmes ir pārtraukušas samazināties.
Tā vietā grupa norāda, ka valdības ir ieviesušas “aizvien vairāk preferenciālu nodokļu režīmu, kas vērsti uz ārvalstu privātpersonām”, cerot piesaistīt bagātos emigrantus savai teritorijai.
Tomēr, domājot par Eiropas populārākajām nodokļu paradīzēm, nav “universālas” pieejas.
Itālija
Itālija ir populārs emigrantu galamērķis ne tikai tās kultūras un klimata, bet arī nodokļu priekšrocību dēļ.
No pirmā acu uzmetiena valstī ir salīdzinoši augsti nodokļi iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem, lai gan ārvalstniekiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi.
Viens no pazīstamākajiem ir vienotā nodokļa režīms, kas ļauj turīgām personām maksāt fiksētu summu par visiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Tas notiek neatkarīgi no nopelnītās summas.
Gada fiksētā summa nesen tika palielināta līdz 200 000 eiro, salīdzinot ar iepriekšējiem 100 000 eiro.
Šī priekšrocība ir pieejama līdz 15 gadiem, turklāt to var izmantot tikai tie, kuri nav bijuši Itālijas nodokļu rezidenti vismaz 9 no pēdējiem 10 gadiem.
Ņemot vērā vienotā nodokļa izmaksas, tā ir interesanta tikai ļoti turīgām personām.
Šveice
Arī Šveicē pastāv vienreizējo maksājumu shēmas veids (forfait fiscal), lai gan Šveices valsts apgalvo, ka mazāk nekā 0,1 % tās nodokļu maksātāju tiek aplikti ar šo metodi.
Tā darbojas tā, ka tā vietā, lai iekasētu nodevas, pamatojoties uz ienākumiem vai bagātību, daži Šveices reģioni aprēķina likmi, pamatojoties uz personas izdevumiem.
Lai gan vienreizējo maksājumu shēma var būt interesanta superbagātajiem, valsts ir ieviesusi minimālo nodevu.
Tas ir augstākais no diviem skaitļiem: vai nu septiņkārt lielāka summa par jūsu gada īres maksu, vai jūsu galvenā īpašuma īres vērtību, vai lielāka summa par 429 100 Šveices frankiem (aptuveni 455 000 eiro).
Šīs robežvērtības piemēro federālā līmenī, lai gan konkrēti reģioni var palielināt minimālo summu.
Jums ir tiesības saņemt forfait fiscal, ja jums nav Šveices pilsonības un ja jūs ierodaties dzīvot valstī pirmo reizi – vai pēc 10 vai vairāk gadu prombūtnes.
Pabalsta saņēmējiem ir arī aizliegts Šveicē strādāt algotu darbu vai veikt uzņēmējdarbību.
Tas nozīmē, ka šī shēma ir paredzēta, lai piesaistītu nelielu skaitu bagātu emigrantu, kuriem ir pasīvi ienākumi.
Portugāle
Nodokļu atvieglojumi Portugālē ir kļuvuši par polemisku tematu, jo strauji pieaug mājokļu cenas, ko ir veicinājusi turīgo ārvalstnieku ierašanās.
Tomēr pēc tam, kad pagājušajā gadā Portugāles valdība samazināja nodokļu atvieglojumus, tagad tā atkal ievieš nodokļu atlaides emigrantiem.
Tas īpaši piesaistīja lielu skaitu pensionāru, kuri nolēma pārcelties uz Portugāli un nemaksāt ienākuma nodokli par ārvalstīs gūtajiem pensiju ienākumiem.
Tiem, kuri Portugālē gūst ienākumus, konkrētas darbības tika apliktas ar labvēlīgu nodokļa likmi 20 % apmērā.
NHR sistēma ne tikai satrauca vietējos iedzīvotājus, bet arī izraisīja kritiku no Ziemeļvalstīm, kuras novēroja savu vecāka gadagājuma iedzīvotāju aizplūšanu.
Somija un Zviedrija iesniedza oficiālus pieprasījumus mainīt noteikumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumiem ar Portugāli.
Tas ļautu šīm valstīm uzlikt nodokļus to emigrējušo iedzīvotāju pensijām.
Reaģējot uz spiedienu, Portugāle tagad ir mainījusi nodokļu atvieglojumus, lai “pievērstu uzmanību cilvēkiem ar izglītību, kuri patiešām var dot kādu ieguldījumu Portugāles ekonomikā”, skaidroja Goossens.
Saskaņā ar ES Nodokļu novērošanas centra datiem vēl viens veids, kā bagāti cilvēki var izmantot zemas efektīvas nodokļu likmes, ir izmantot kontrolakciju sabiedrības.
Iestāde norāda, ka šie uzņēmumi atrodas “pelēkajā zonā starp izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” tādā nozīmē, ka to mērķis ir izvairīties no ienākuma nodokļa maksāšanas.
Personas, kas šādā veidā paslēpj savus aktīvus, nolemj savu bagātību izvietot kontrolētā uzņēmuma vārdā, tā vietā, lai to klasificētu kā personīgos ienākumus.
Izņēmumi no uzņēmuma tiek aplikti ar nodokļiem pēc parastajām likmēm, lai gan nodokļu maksātājs pārpalikumu var paturēt kontrolakciju sabiedrībā.
Šādas struktūras izveide ir īpaši izdevīga valstīs, kurās uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir zema.
Interesantas valstis ir Īrija (12,5 %), Ungārija (9 %), Bulgārija (10 %) un Kipra (12,5 %).
Lai gan ESAO sadarbojas ar dalībvalstīm, lai ieviestu globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 % apmērā, tā attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas nopelna vairāk nekā 750 miljonus eiro.
Šo vienošanos ir parakstījušas vairāk nekā 140 valstis, bet tās īstenošana vēl nav pabeigta.