Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitāte septembrī samazinājās, un vājāks pieprasījums mazināja inflācijas spiedienu. Tas atbalsta Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmes samazināšanu oktobrī, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai veicinātu izaugsmi.
Saskaņā ar provizoriskajiem iepirkumu vadītāju indeksa (PMI) apsekojumiem eirozonas privātais sektors septembrī saruka straujāk, nekā gaidīts, nonākot sarukuma zonā un samazinoties līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija vērojams janvārī.
Plašākās eirozonas PMI indekss samazinājās no 51,2 līdz 48,9 punktiem, neatbilstot ekonomistu gaidītajam rādītājam 50,6 punkti.
Pēc olimpisko spēļu izraisītā uzņēmējdarbības aktivitātes pieauguma augustā Francijas privātā sektora izlaide septembrī atkal saruka, pievienojoties Vācijai, kur krituma temps bija visizteiktākais kopš februāra.
Gan pakalpojumu, gan apstrādes rūpniecības nozarēs bija vērojami vājāki rezultāti, tādējādi norādot uz pieaugošajām problēmām, ar kurām saskaras uzņēmumi visā blokā.
Apstrādes rūpniecības aktivitāte samazinājās no 45,9 līdz 44,8 punktiem, kas ir straujākais sarukums kopš 2023. gada decembra, pagarinot recesijas tendenci līdz 27. mēnesim pēc kārtas. Arī pakalpojumu nozares aktivitāte samazinājās, no 52,9 punktiem noslīdot līdz 50,5 punktiem, kas ir zemāks par gaidītajiem 52,1 punktiem un iezīmē vislēnāko tempu kopš februāra.
Eirozonas uzņēmējdarbības aktivitātes lejupslīdi noteica jauno pasūtījumu samazināšanās, neizpildīto darbu apjoma sarukums un konfidences mazināšanās. Tā rezultātā uzņēmumi otro mēnesi pēc kārtas samazināja darbavietu skaitu, atlaišanas tempam sasniedzot straujāko tempu kopš 2020. gada augusta.
Tomēr vājāks pieprasījums septembrī palīdzēja mazināt inflācijas spiedienu, palielinot Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākas procentu likmju samazināšanas iespējamību.
Ekonomisti norādīja, ka izejvielu un produkcijas izlaides cenu inflācijas palēnināšanās paver iespēju ECB jau oktobrī, iespējams, samazināt procentu likmes.
Francija pievienojas Vācijai eirozonas atpalicēju vidū
Septembrī Francijas privātajā sektorā bija vērojams straujš kritums, kas bija zemākais samazinājums astoņu mēnešu laikā, jo olimpisko spēļu radītais impulss izkliedējās. Francijas pakalpojumu PMI indekss strauji samazinājās no 55 punktiem augustā, kas bija augstākais rādītājs kopš 2022. gada maija, līdz 48 punktiem septembrī, kas ir zemākais rādītājs kopš marta.
“Tā ir skumja realitāte; augustā novērotā spēcīgā Francijas ekonomikas izaugsme septembrī izgaisa. Situācija joprojām ir drūma, un rūpniecības uzņēmumiem trūkst optimisma. Īpaši skarti ir pasūtījumi no Ziemeļamerikas un galvenajiem Eiropas tirgiem, piemēram, Vācijas,” sacīja Hamburgas komercbankas ekonomists Dr. Tariks Kamals Čaudrī.
Dr. Čaudrī piebilda, ka politiskā ziņā situācija pēc ārkārtas vēlēšanām un Mišela Barnjē iecelšanas premjerministra amatā joprojām ir nestabila un nav skaidra parlamentārā vairākuma, kas ļautu īstenot tik ļoti nepieciešamās ekonomiskās reformas.
Tirgus reakcija: Eiro, obligāciju ienesīgums samazinās
Vājāks, nekā gaidīts, eirozonas privātā sektora noskaņojums pirmdien izraisīja negatīvu reakciju Eiropas tirgos.
Līdz plkst. 10.25 pēc Centrāleiropas laika eiro kurss pret ASV dolāru samazinājās par 0,7 %, noslīdot zem 1,11. Eiropas obligāciju ienesīgums pēc šīm ziņām strauji samazinājās, Vācijas obligāciju ienesīgumam samazinoties par 15 bāzes punktiem.
Akciju tirgos Itālijas FTSE MIB uzrādīja sliktākus rezultātus, samazinoties par 0,7 %, kam sekoja Francijas CAC 40, kas samazinājās par 0,3 %.
Euro STOXX 50 nemainījās, bet Vācijas DAX nedaudz pieauga (par 0,2 %).
Vissmagāk cietušo vidū bija bankas, Commerzbank akcijām nogrimstot par vairāk nekā 5%, bet Unicredit akcijām samazinoties par gandrīz 2% pēc tam, kad Vācijas valdība paziņoja, ka pagaidām saglabās savu līdzdalību šajā aizdevējam.
Šis paziņojums negatīvi ietekmēja nozari, un Societe Generale akciju vērtība samazinājās par 2,9%, BNP Paribas – par 2,2%, ING Group – par 1,7%, BBVA – par 1,7%, Banco Santander – par 1,4% un Deutsche Bank – par 1,3%.