Pēdējo trīsdesmit gadu laikā klimats ir piedzīvojis straujas izmaiņas, kas ietekmē gan cilvēku dzīvi, gan dabas sistēmas. Eksperti brīdina, ka šīs klimata anomālijas nākotnē var radīt nopietnas problēmas. Ledāji, kas ir īpaši smagi skarti, turpina zaudēt masu.
2023. gads ir bijis īpaši sauss, ar zemu ūdens līmeni upēs un ūdens trūkumu, ko ANO atzinusi par sausāko gadu pēdējo trīs desmitgažu laikā. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) ziņojums norāda, ka šādi ekstremāli apstākļi apdraud ūdens resursu stabilitāti miljoniem cilvēku.
Klimata pārmaiņas ir radījušas “haotisku” hidroloģisko ciklu, kas dažādos pasaules reģionos izraisa gan ūdens pārpalikumu, gan trūkumu.
Šobrīd apmēram 3,6 miljardiem cilvēku vismaz reizi gadā ir problēmas ar ūdens pieejamību, un prognozēts, ka līdz 2050. gadam šo cilvēku skaits varētu sasniegt 5 miljardus. Turklāt lauksaimniecība patērē lielāko daļu saldūdens – apmēram 70%, kas vēl vairāk saasina esošās grūtības.
Klimata pārmaiņas ir nopietni ietekmējušas ledājus, kuri turpina zaudēt masu, apdraudot ūdens pieejamību miljoniem cilvēku, īpaši Dienvidamerikā. Amazonē un Titikakas ezerā ūdens līmenis ir sasniedzis vēsturiski zemākos rādītājus, kas rada papildu riskus ūdens resursiem.
Starptautiskā slēpošanas federācija brīdina, ka risinājumi, piemēram, mākslīgais sniegs, ir tikai īslaicīgi, un bez būtiskām izmaiņām klimata politikas pieejā daudzus kūrortus nākotnē var nākties slēgt.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka Antarktīdas veģetācijas platība pēdējo 35 gadu laikā ir palielinājusies vismaz 14 reizes, kas norāda uz būtiskām klimata pārmaiņām.
Antarktīdas pussala, kas agrāk bija pilnībā pārklāta ar ledu, tagad strauji aizaug ar veģetāciju. Apvienotās Karalistes zinātnieki, pētot satelītattēlus no 1986. līdz 2021. gadam, atklāja, ka augu klātā teritorija ir palielinājusies no mazāk nekā viena kvadrātkilometra līdz 12 kvadrātkilometriem.
Pēdējo piecu gadu laikā veģetācijas pieauguma temps ir par 33% ātrāks nekā iepriekšējos gadu desmitos.
Zinātnieki brīdina, ka straujais sūnu apaugums var veicināt jaunu, tostarp invazīvu augu sugu parādīšanos, kas apdraud vietējo floru, kas ir pielāgota Antarktīdas skarbajiem apstākļiem. Šajās izmaiņās izšķiroša loma ir pussalas temperatūras pieaugumam par gandrīz 3 °C kopš 1950. gada.
Eksperti saista šīs pārmaiņas ar cilvēka izraisīto globālo sasilšanu un uzskata, ka Antarktīda izjūt klimata pārmaiņu sekas daudz intensīvāk nekā citas planētas daļas.