Iemesli kādēļ tomātus būtu nepieciešams stādīt guļus

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas satrauc daudzus — kā pareizi iestādīt tomātu stādus dziļāk zemē, lai augi būtu stipri un raža — bagātīga

Pastāstīšu, kādas kļūdas es pieļāvu agrāk, kā tās izlabot un ko tagad daru, lai tomāti mani priecētu ar sulīgiem augļiem. Kāpēc tomātu stādīšanas dziļums ir tik svarīgs?

Kad es tikai sāku audzēt tomātus, domāju: “Kāda gan starpība, cik dziļi tos stādīt? Galvenais — laistīt un mēslot.” Taču pirmās sezonas parādīja, ka augi stiepās, nīkuļoja un deva sīkus augļus. Izrādījās, ka stādīšanas dziļums tieši ietekmē sakņu sistēmas attīstību. Jo lielāka stumbra daļa atrodas zemē, jo vairāk sakņu izveidojas. Tas padara krūmu izturīgāku pret sausumu, caurvējiem un uzlabo tā barošanos.

Īpaši tas ir aktuāli augstajiem šķirņu tomātiem. Pareizi stādot, tie var sasniegt 2–3 metru augstumu un dot augļus līdz 1 kg svarā. Taču, lai šādi milži nenokristu, to saknēm jābūt spēcīgām.

Stādu sagatavošana: kam pievērst uzmanību

Pirms izstādīšanas atklātā laukā vai siltumnīcā es vienmēr rūpīgi sagatavoju stādus. Rūdīšana — obligāts posms. 10–14 dienas pirms pārstādīšanas sāku nest augus ārā, pakāpeniski palielinot “pastaigu” laiku no 30 minūtēm līdz veselai dienai. Tas palīdz tomātiem pierast pie saules un temperatūras svārstībām.

Vēl viena svarīga lieta — apakšējo lapu apgriešana. Dienu pirms stādīšanas noņemu visas lapas uz stumbra, kas nonāks zemē. Tas samazina puves risku un veicina sakņu augšanu. Starp citu, ja stādi ir pārauguši un kļuvuši “garām kājām”, neuztraucieties! Šādu problēmu es risinu ar tranšejas stādīšanas metodi: nolieku stumbru horizontāli, atstājot virs zemes tikai galotni ar lapām. Šī metode ne tikai glābj izstiepušos augus, bet arī stiprina to sakņu sistēmu.

Dziļās stādīšanas tehnika: solis pa solim

Vietas izvēle un bedres sagatavošana. Tomāti mīl sauli, tāpēc dobi ierīkoju atklātā vietā. Arī siltumnīcu nevajadzētu novietot ēnā. Bedres veidoju 25–30 cm dziļas — tas ir pietiekami, lai stumbru iestādītu 2/3 dziļumā. Ja augsne ir smaga, bedrē pievienoju smiltis un kompostu, lai uzlabotu augsnes gaisa caurlaidību. Apakšā noteikti beru sauju pelnu — tas ir dabisks kālija avots un aizsardzība pret kaitēkļiem.

Stādīšana ar slīpumu. Rūpīgi izņemu stādus no podiņiem, cenšoties nesabojāt saknes. Novietoju stumbru bedrē 45 grādu leņķī tā, lai galotne ar lapām paliktu virs zemes. Aizberu ar zemi, viegli pieblietēju un aplaistu ar siltu ūdeni (apmēram 1 litru uz krūmu).

Mulčēšana. Pēc stādīšanas klāju augsni ar salmiem vai nopļautu zāli. Mulča saglabā mitrumu, aizsargā saknes no pārkaršanas un apslāpē nezāles. Mūsu sausajā klimatā tas ir īpaši svarīgi!

Kopšana pēc izstādīšanas: kā atbalstīt augus. Pirmās divas nedēļas tomāti var izskatīties nīkuļojoši — tas ir normāli. Galvenais — nepārliet augus, citādi saknes sāks pūt. Laistu reizi 5–7 dienās, bet bagātīgi, lai ūdens iesūktos līdz sakņu dziļumam.

Pirmo mēslošanu sāku 10–14 dienas pēc izstādīšanas. Izmantoju dabīgos mēslojumus: nātru vai govju mēslu uzlējumu (attiecībā 1:10). Ziedēšanas laikā pievienoju borskābi (1 g uz 1 l ūdens) — tas uzlabo augļu aizmetņu veidošanos. Bet slāpekļa mēslojumus pēc jūnija vairs nelietoju — tie veicina zaļās masas augšanu uz ražas rēķina.

Pamazām veicu arī pamežošanas un piesiešanas darbus. Augstos šķirņu tomātus veidoju 1–2 stumbros, izņemot visus sānu dzinumus. Piesienu pie režģa ar mīkstām lentēm, lai nesavainotu stublājus. Zemās šķirnes piesiešanu neprasa, taču arī tās pamežoju, lai uzlabotu ražu.

Lasi vēl: No gruzīnu mtsvadi līdz japāņu jakitori: kā šašliks tiek gatavots dažādās pasaules valstīs

Kļūdas, no kurām jāizvairās

Pārāk agra izstādīšana. Pat ja stādi ir pārauguši, nesteidzieties tos stādīt aukstā augsnē. Sagaidiet, kad zeme iesils līdz +15°C. Latvijas vidienē tas parasti ir maija vidū. Augšanas punkta iestādīšana zemē. Galotnei ar lapām jāpaliek virs zemes, pretējā gadījumā augs ies bojā.

Augseku neievērošana. Nestādiet tomātus pēc paprikas, baklažāniem vai kartupeļiem — tiem ir kopīgas kaites. Labākie priekšgājēji — gurķi, kāposti vai pākšaugi.

Kāpēc ir vērts izmēģināt dziļo stādīšanu

Gadu gaitā es pārliecinājos: dziļi iestādīti tomāti mazāk nīkuļo un labāk pārcieš sausumu. To saknes iestiepjas dziļāk, kur ir vairāk mitruma un barības vielu. Pat karstā vasarā, kad citi krūmi vīst, mani tomāti paliek spēcīgi. Turklāt šī metode ļauj atkopt pāraugušus stādus, kuri sākotnēji šķiet bezcerīgi.

Starp citu, ja baidāties eksperimentēt uzreiz ar visiem augiem, iestādiet dziļi tikai 2–3 stādus. Salīdziniet rezultātu ar parastajiem — un jūs paši redzēsiet atšķirību!

Ceru, ka mana pieredze jums palīdzēs izaudzēt veselīgus un ražīgus tomātus. Atcerieties: dziļā stādīšana nav tikai agrotehniska metode, tā ir stipru augu garantija. Ja jums ir savi noslēpumi, dalieties komentāros — kopā padarīsim mūsu dārzus vēl auglīgākus! Veiksmi dobēs! 🌱