Frāze: kā tu sagaidi Jauno gadu, tā tu to arī pavadīsi patiesībā ir mīts. Tāpēc 1. janvāra naktī visi cenšas palikt nomodā un iztēloties gaišāku nākotni
Patiesībā ar sevi jāstrādā visu gadu un viena “brīnumaina” nakts neko nemainīs. Lielākā daļa no viņiem daudz līksmo, daudz ēd un skatās televizoru. Loģiski, ka tad visu gadu viņi neveiksmīgi cenšas zaudēt svaru, cīnās ar migrēnu un skatās seriālus, sūdzoties par pastāvīgu miega trūkumu.
Un kas notiek, ja jūs neēdat, nedzerat, neskatāties televizoru un naktī nedancojat ap Ziemassvētku eglīti? Un ja eglīti neizrotā vispār? Un kāds gads sagaida tos, kuri nesvin Jauno gadu? Es jums pastāstīšu kādi var būt iemesli, tam, ka kāds nesvin un kas tos sagaida.
Būs darbs
Ir vesela kaudze cilvēku, kas Jaungada vakaru pavada darbā. Pat ne tikai darbā, bet burtiski dežūrā: ārsti, ugunsdzēsēji, robežsargi, policisti, pārdevēji.
Kad sāku šo aptauju par Jauno gadu, mani pārsteidza, ka pārdevēji atbildēja biežāk nekā ārsti. Principā tas ir loģiski: ārstiem Jaungada dežūras ir reizi piecos gados, bet pārdevēji to dara katru gadu, apzināti un brīvprātīgi.
Vija: “Katru Jaungada vakaru visa ģimene gandrīz līdz pusnaktij strādā manas māsas rotaļlietu veikalā. Jūs būtu pārsteigti, ja uzzinātu, kad daži iedzīvotāji atnāk pirkt dāvanas! Tad mēs ātri dodamies mājās, paēdam vieglas vakariņas un ejam gulēt. Vismaz mēs labi izgulēsimies!”
Šādi atbildēja Vija uz manis izveidoto aptauju. Es domāju, ka visiem, kas šādā veidā pavada Jaungada vakaru, pēc tam visu gadu ir darbs. Un varbūt viņi pat iet uz darbu kā uz brīvdienu.
Kādam būs bērns
Ja ārsti dežurē Vecgada vakarā, tas nozīmē, ka kādam tas ir vajadzīgs. Kāds atrodas viņu aprūpē (tie, kas iet, parasti izrakstās pirms garās nedēļas nogales) un attiecīgi arī nesvin.
Visā valstī ir vairāki simti medicīnas personāla, kam šī diena ir parasta darba diena. Viņi veic smagu un atbildīgu darbu, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņiem nākamais gads būs sliktāks kā tiem, kas to svin. Loģiski, vai ne?
Viss būs tā, kā tam jābūt
Es pati, starp citu, dabūju gan vīru, gan savu sapņu darbu tajā gadā, kad nemaz nesvinēju Jauno gadu. Toreiz bērns un es dzīvojām no maniem līdzekļiem. Un, lai uzturētu vairāk vai mazāk panesamu eksistenci, man bija ļoti daudz jāstrādā. Es skrēju uz intervijām, bet visas kaut kā bez rezultātiem…
Jaungada vakarā es vienkārši noliku dēlu gulēt un pati gāju gulēt. Un 3. janvārī man piezvanīja žurnāla Nr. 1 galvenais redaktors un jautāja: “Kāpēc tu neesi izgājusi uz darbu?” Es atbildēju, ka jau ģērbjos un tā ieguvu savu sapņu darbu!
Un es sāku pavisam citu dzīvi. Pavasarī es nopirku pirmo automašīnu savā dzīvē. Rudenī es pirmo reizi ieraudzīju savu jauno vīru. Iespējams, ka šis nesvinētais gads bija izšķirošais gads manā dzīvē.
Nekas nenotiks
Man ir arī paziņas (un tādu ir pārsteidzoši daudz), kas vienkārši nesvin Jaungada vakaru jau gadiem ilgi. Nu, varbūt ietur vakariņas ar dzirkstošo (ierastajā laikā) un iet gulēt. Un viņi par to nemaz nebēdājas un nedomā.
Lasi vēl: Kūka, kas dekorēta ar lasi un ikriem, ir mans jaunatklājums kā iepriecināt viesus
Es domāju, ka priekšnojauta tomēr ir patiesa. Un cilvēkiem, kuri 1-2 reizes mūžā nav svinējuši Jauno gadu, tas nostrādāja 100%. Un attiecīgi arī visa viņu dzīve pēc tam ritēja pēc jauna scenārija un izrādījās pavisam citāda nekā iepriekš.
Un tie, kuri nekad nav svinējuši, varēs mainīt savu dzīvi, kad beidzot svinēs…. Tomēr tas viss ir māņticība un sev jāpārmet, ja tev Jaungada naktī ir jāstrādā. Atceries, viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Pasmaidi un nesatraucies par māņticībām