Minimālais pensionēšanās vecums Ķīnā ir daudz zemāks nekā citās lielākajās valstīs, lai gan spiediens uz pensiju fondiem liek mainīt politiku.
Ķīna no 2025. gada 1. janvāra paaugstinās strādājošo pensionēšanās vecumu, piektdien ziņoja valsts plašsaziņas līdzekļi.
Vīriešiem pensionēšanās vecums tiks paaugstināts līdz 63 gadiem, salīdzinot ar pašreizējo 60 gadu slieksni.
Sievietēm, kas strādā “balto apkaklīšu” profesijās, tas tiks paaugstināts no 55 līdz 58 gadiem. Sievietēm, kas strādā fizisku darbu, tas tiks palielināts no 50 līdz 55 gadiem.
Izmaiņas stāsies spēkā 15 gadu laikā, t. i., slieksnis tiks paaugstināts pakāpeniski atkarībā no cilvēku dzimšanas dienas.
Ķīnā pašlaik ir vieni no zemākajiem pensionēšanās sliekšņiem pasaulē, kas ir spēkā jau vairākus gadus.
Demogrāfiskais spiediens tagad padara gaidāmo pāreju jau sen aizkavētu, jo pensionāru attiecība pret gados jaunākiem darba ņēmējiem samazinās. Tas skaidrojams ar mazāku dzimstību un ilgāku mūža ilgumu.
Līdz 2023. gada beigām Ķīnā bija gandrīz 300 miljoni cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem, un tiek prognozēts, ka līdz 2035. gadam šis skaitlis sasniegs 400 miljonus.
Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmija jau iepriekš brīdināja, ka līdz tam laikam valsts pensiju fondam beigsies nauda.
Ķīnas Nacionālais statistikas birojs arī ziņoja, ka 2022. gadā pirmo reizi gada beigās valstī bija par 850 000 cilvēku mazāk nekā iepriekšējā gadā, kas ir pagrieziena punkts no iedzīvotāju skaita pieauguma uz samazināšanos.
Savukārt 2023. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās vēl vairāk – par 2 miljoniem cilvēku.
Tas nozīmē, ka vecāka gadagājuma cilvēku pensiju finansēšanas slogs tiks sadalīts starp mazāku gados jaunāku strādājošo grupu, jo pensiju maksājumi lielākoties tiek finansēti no atskaitījumiem, kas tiek veikti no pašlaik strādājošiem cilvēkiem.
Pētnieki mēra šo spiedienu, aplūkojot apgādājamības koeficientu, kas aprēķina to cilvēku skaitu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, salīdzinājumā ar to strādājošo skaitu, kuri ir jaunāki par 65 gadiem.
Saskaņā ar valdības statistikas datiem 2022. gadā šis skaitlis bija 21,8 %, kas nozīmē, ka aptuveni pieci strādājošie uzturētu vienu pensionāru.
Paredzams, ka šis procentuālais rādītājs pieaugs, kas nozīmē, ka mazāk strādājošo uzņemsies viena pensionāra nastu.
Neraugoties uz spriedzi pensiju fondos, pensionēšanās vecuma paaugstināšana tomēr radīs īstermiņa sāpes, uzskata eksperti.
Jauniešiem jau tagad ir grūtības atrast darbu, kamēr Ķīnas ekonomika piedzīvo nestabilo periodu, kas saistīts ar valsts nekustamā īpašuma krīzi un gauso atveseļošanos pēc Covid-19.