Saskaņā ar klimatologa un meteorologa Terešonoka prognozēm, gaidāmā ziema Austrumeiropā varētu būt sniegotāka nekā parasti.
Viņš norāda, ka dienvidu cikloni, kas ziemā bieži ietekmēs reģionu, atnesīs ievērojamu mitruma daudzumu, kā rezultātā sniega sega var kļūt biezāka.
Terešonoks prognozē, ka vairākas dienas ziemas laikā var sagaidīt spēcīgas snigšanas, ar vislielāko nokrišņu daudzumu janvārī un februārī.
Attiecībā uz gaisa temperatūru, speciālists norāda, ka decembrī tā paliks atbilstoša klimatiskajām normām, tomēr janvārī un februārī temperatūra var ievērojami pazemināties, nokrītot zem tās. Šī prognoze balstīta uz iepriekšējo gadu novērojumiem un statistikas datiem, kas liecina, ka ziemas mēneši var izrādīties aukstāki par vidējo.
Terešonoks uzsver, ka šāda laika apstākļu attīstība ir raksturīga ilgtermiņa cikliem, kas saistīti ar klimata fenomenu ietekmi uz reģionu.
Tādējādi ir sagaidāms, ka šī ziema būs salīdzinoši auksta un sniegota, ar spēcīgām snigšanām un aukstiem periodiem.
Paredzams, ka gaidāmais decembris būs mēreni auksts, saglabājoties klimatiskajās normās, ar vidējo temperatūru Austrumeiropā ap mīnus 4,5 grādiem. Saskaņā ar prognozēm, nokrišņu daudzums šajā mēnesī būs aptuveni 50 milimetri, taču iespējams, ka sniega daudzums varētu būt lielāks nekā parasti.
Šo prognozi komentēja eksperts, kas uzsvēra, ka, iespējams, nokrišņu apjoms decembrī var pārsniegt normas robežas.
Piemēram, 2023. gada decembrī tika reģistrēti aptuveni 90 milimetri nokrišņu, bet gadā pirms tam šis skaitlis bija vēl lielāks, pārsniedzot 100 milimetrus. Šogad ir prognozes, ka nokrišņu daudzums varētu sasniegt 60 līdz 70 milimetrus, kas arī liecina par iespējamu sniega segas pieaugumu, īpaši tuvāk Jaunajam gadam vai janvārī.
Straujš sniega apjoma pieaugums, iespējams, varētu notikt jau pirms gada beigām vai arī janvāra sākumā, kā tas ir raksturīgi šāda veida ziemas apstākļiem. Tādējādi prognozes liecina par sniegotākiem un mitrākiem apstākļiem, nekā to varētu paredzēt atbilstoši klimatiskajām normām.
Meteorologs prognozē, ka janvārī un februārī Austrumeiropā vidējā temperatūra būs ap mīnus sešiem grādiem pēc Celsija, taču šis rādītājs var ievērojami pazemināties. Saskaņā ar eksperta teikto, dažās dienās gaisa temperatūra var sasniegt pat mīnus 20 grādus, taču tā, visticamāk, nenoslīdēs līdz ļoti ekstremālām salnām – aptuveni četrdesmit grādu salam.
Turklāt meteoroloģiskā centra “Phobos” vadošais eksperts Tiškovecs norādīja, ka stabila sniega sega Austrumeiropā veidosies tikai pēc novembra beigām vai pat vēlāk. Lai gan snigšana jau sākusies šīs nedēļas sākumā, pēc speciālista teiktā, pašreizējais temperatūras fons ir stabilizējies, un sniega segas veidošanās vēl nevar tikt uzskatīta par pastāvīgu.
Eksperts piebilda, ka snigšana vēl nebūs pietiekama, lai izveidotu biezāku sniega segu, jo ziemas apstākļi vēl tikai ieiet savā aktīvajā fāzē. Tas liecina, ka ziemas pirmajā pusē sniega daudzums var būt mainīgs, un stabila sniega sega būs vērojama tikai vēlāk ziemas sezonā.