Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gada pirmajos trīs mēnešos Eiropas vadošajās ekonomikās pieauga par 0,2% līdz 3,4%. Tajā pašā laika posmā lielākajā daļā Eiropas valstu pieauga arī reālais IKP uz vienu iedzīvotāju.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem 2024. gada pirmajā ceturksnī lielākajā daļā Eiropas valstu bija vērojams gan reālo mājsaimniecību ienākumu uz vienu iedzīvotāju, gan reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju pieaugums.
Polijā bija vērojams lielākais mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu uz vienu iedzīvotāju pieaugums, palielinoties par 10,2 % salīdzinājumā ar 2,7 % samazinājumu 2023. gada pēdējā ceturksnī. Saskaņā ar ESAO datiem šo pieaugumu galvenokārt noteica darbinieku atalgojuma, sociālo pabalstu, kas nav pārvedumi natūrā, un īpašuma ienākumu pieaugums.
Portugāle sekoja ar otro lielāko pieaugumu – 6,7%.
No Eiropas lielākajām tautsaimniecībām Itālijā bija vērojams visstraujākais pieaugums – 3,4 %. ESAO šo kāpumu skaidro ar darbinieku atalgojuma un natūrā saņemto sociālo pabalstu pieaugumu, kas novērsa iepriekšējā ceturksnī novēroto kritumu.
Arī Spānijā un Vācijā bija vērojams būtisks mājsaimniecību reālo ienākumu uz vienu iedzīvotāju pieaugums. Spānijā tie palielinājās par 1.5% pēc iepriekšējā ceturksnī reģistrētā būtiskā pieauguma par 3.7%. Vācijā tas palielinājās par 1.4% salīdzinājumā ar 0.1% iepriekšējā ceturksnī, ko daļēji noteica darbinieku atalgojuma kāpums.
Saskaņā ar ESAO datiem Francijā bija vērojams 0.6% mājsaimniecību reālo ienākumu uz vienu iedzīvotāju pieaugums, ko galvenokārt veicināja pensiju bāzes pabalstu palielinājums, lai neatpaliktu no inflācijas. Apvienotajā Karalistē bija vērojams pieticīgāks pieaugums – 0.2%.
Lielākais mājsaimniečibu rīcībā esošo ienākumu samazinājums bija vērojams Grieķijā – 1,9%, kam seko Beļģija un Čehija – abās valstīs 1,4%, bet Ungārijā – 0,7%. Neliels samazinājums bija vērojams arī Zviedrijā un Dānijā.
Reālais – inflācijai pielāgotais – IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās 21 no 27 Eiropas valstīm, lai gan dažās no tām pieaugums bija ļoti neliels. Vislielākais pieaugums bija Turcijā (2 %) un Latvijā (1,1 %).
No piecām lielākajām tautsaimniecībām vislielākais pieaugums bija Spānijā un Apvienotajā Karalistē – abās par 0,5 %. Reālais IKP uz vienu iedzīvotāju 2024. gada 1. ceturksnī Itālijā palielinājās par 0,4%, bet Francijā un Vācijā šis rādītājs bija 0,2%.
Islandē un Dānijā bija vērojams vislielākais kritums, samazinoties par 1,5 % vai vairāk.
Salīdzinot mājsaimniecību reālo ienākumu uz vienu iedzīvotāju ceturkšņa pārmaiņas ar reālo IKP uz vienu iedzīvotāju, dažās valstīs bija vērojamas būtiskas pretrunas, kur viens rādītājs pieauga, bet otrs samazinājās.
Piemēram, Grieķijā reālais IKP palielinājās par 0.9%, bet reālie mājsaimniecību ienākumi samazinājās par 1.9%. Līdzīga situācija bija arī Čehijā, kur reālais IKP pieauga par 0.6%, bet reālie mājsaimniecību ienākumi samazinājās par 1.4%.
Savukārt Nīderlandē reālais IKP samazinājās par 0.6%, bet reālie mājsaimniecību ienākumi pieauga par 2.5%.