Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda uzslavēja “ievērojamo” inflācijas mazināšanos ar minimālu darbavietu zudumu, prognozējot, ka inflācija sasniegs mērķi līdz 2025. gadam. Tomēr viņa brīdināja, ka joprojām saglabājas ievērojamas neskaidrības.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda atzinīgi novērtēja “ievērojamo” cenu spiediena mazināšanos, kas pēdējos trijos gados bija satricinājis pasaules ekonomiku, uzsverot tā minimālo ietekmi uz nodarbinātību un prognozējot, ka inflācija Eiropā līdz 2025. gada vidum atkal sasniegs mērķi.
Tomēr Lagarda brīdināja, ka “nenoteiktība nākotnē joprojām ir liela”, jo pasaules ekonomikā pašlaik notiek “transformatīvas pārmaiņas”.
Šos komentārus Lagarda izteica savā galvenajā uzrunā 2024. gada Mišela Kamdesa lekcijā par centrālo banku darbību, ko Vašingtonā rīkoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Savā uzrunā Lagarda uzsvēra, ka strukturālo pārmaiņu laikmetā ir nepieciešama adaptīva monetārā politika.
Monetārās politikas efektivitāte ir saistīta ar ekonomikas attīstību
Savā runā Lagarda ieskicēja milzīgos izaicinājumus, ar kuriem pasaules ekonomika ir saskārusies pēdējos gados.
“Pirms četriem gadiem mēs saskārāmies ar smagāko pandēmiju kopš 20. gs. 20. gadiem, smagāko konfliktu Eiropā kopš 20. gs. 40. gadiem un smagāko enerģētikas šoku kopš 20. gs. 70. gadiem.”
Viņa skaidroja, ka satricinājumi ir būtiski mainījuši ekonomisko ainavu un sarežģījuši monetārās politikas transmisiju.
Viņa atzina, ka skaidri definēti inflācijas mērķi, elastīgi politikas instrumenti un analītiskās sistēmas, kas spēj novērtēt un reaģēt uz tautsaimniecības pārmaiņām, ļāvuši monetārajai politikai atjaunot cenu stabilitāti, neradot pārmērīgas izmaksas tautsaimniecībai.
“Mūsu monetārās politikas stratēģijas izrādījušās efektīvas, mazinot kompromisu starp inflāciju un nodarbinātību,” viņa paziņoja.
Strukturālās ekonomiskās pārmaiņas: 20. gs. 20. gadu un 2020. gadu paralēles.
Velkot vēsturiskas paralēles, Lagarda norādīja uz pārsteidzošām līdzībām starp 20. gs. 20. gadu ekonomiku pēc Pirmā pasaules kara un pašreizējo desmitgadi.
Abos periodos bija vērojamas globālās tirdzniecības integrācijas neveiksmes, bet tehnoloģiskais progress bija straujš. Tomēr Lagarda atzina, ka mūsdienu problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanās, ir unikālas mūsdienām.
Pagājušā gadsimta 20. gados Pax Britannica sabrukums un ekonomiskā nacionālisma uzplaukums izraisīja krasu pasaules ekonomikas sadrumstalotību.
Tirdzniecības īpatsvars IKP strauji saruka, veicinot deflāciju un ekonomisko nestabilitāti. Vienlaikus straujā tehnoloģiju attīstība, piemēram, montāžas līnijas un iekšdedzes dzinēja rašanās, veicināja produktivitāti, bet vienlaikus arī radīja spekulatīvos burbuļus, kas kulmināciju sasniedza 1929. gada akciju tirgus sabrukumā.
Lagarda saskata līdzīgu sadrumstalotību mūsdienās, kad notiek globālo vērtību ķēžu (GVC) pārstrukturēšana.
Gan Eiropa, gan Amerikas Savienotās Valstis dažādo piegādes avotus, lai mazinātu globālo piegādes ķēžu ievainojamību.
Vienlaikus tehnoloģiju attīstība mākslīgā intelekta (AI) un finanšu tehnoloģiju jomā pārveido nozares, piedāvājot ātrāku un lētāku piekļuvi kredītiem, vienlaikus radot jaunus izaicinājumus monetārās politikas transmisijai.
Raugoties nākotnē: Nepieciešamība pēc elastības un pielāgošanās
Noslēgumā Lagarda uzsvēra, cik svarīga ir monetārās politikas pielāgošanās spēja, jo globālā ekonomika turpina attīstīties. ECB gaidāmajā 2025. gada stratēģijas pārskatā galvenā uzmanība tiks pievērsta izpratnei par ilgtermiņa strukturālajām pārmaiņām pēckrīzes pasaulē, īpaši uzsverot, kā šīs pārmaiņas ietekmē monetārās politikas transmisiju.
Mākslīgajam intelektam (AI) un mašīnmācībai būs izšķiroša nozīme prognožu modeļu uzlabošanā, īpaši inflācijas tagadnes prognozēšanā.