Mazinoties bažām par iespējamu Izraēlas uzbrukumu Irānas naftas ieguves iekārtām, otrdien strauji samazinājās gan naftas, gan pasaules cenas. Tomēr svārstīgums, visticamāk, saglabāsies, jo vēlāk šonedēļ gaidāmi izšķiroši ekonomiskie notikumi.
Gan naftas, gan zelta cenas otrdien strauji kritās saistībā ar iespējamām sarunām par pamieru starp Izraēlu un Irānas atbalstīto Libānas militāro grupējumu Hezbollah.
Naftas nākotnes līgumi atkāpās par 4% pēc tam, kad pirmdien bija sasnieguši sešu nedēļu maksimumu, savukārt zelta cenas samazinājās par vairāk nekā 1%, tādējādi atzīmējot jau piekto dienas kritumu pēc kārtas no gandrīz visu laiku augstākajiem līmeņiem. Daži analītiķi uzskata, ka naftas un zelta cenu kritums ir saistīts ar to, ka fondi gūst peļņu no iepriekšējās konflikta izraisītās pirkšanas ažiotāžas.
Tomēr Āzijas sesijas laikā naftas un zelta cenas stabilizējās, jo tirgos atgriezās vēlme izvairīties no riska pirms vēlāk šodien gaidāmās ASV un Izraēlas izšķirošās diskusijas.
Pulksten 6.00 pēc Viduseiropas laika Brent nākotnes līgumi bija pieauguši par 0,3 % līdz 73,78 ASV dolāriem par barelu, bet WTI nākotnes līgumi – par 0,4 % līdz 77,48 ASV dolāriem par barelu. Tikmēr gan tūlītējā zelta, gan zelta nākotnes līgumu cenas nemainījās.
Tuvo Austrumu konflikti joprojām ir uzmanības centrā
Šo izejvielu, kas ir jutīgas pret ģeopolitisko spriedzi, svārstīgums var turpināties atkarībā no notikumu attīstības Tuvajos Austrumos, kur ASV ir galvenā loma miera sarunu starpniecībā.
ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā minēja, ka Izraēla nav izlēmusi, kā reaģēt uz Irānas raķešu uzbrukumu. Tomēr tikšanās tika atlikta Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu iebildumu dēļ. Tā vietā gaidāms, ka Baidens un Netanjahu trešdien telefonsarunā apspriedīs Izraēlas atbildes plānu, kā ziņo “Axios”.
Tirgus uzmanība joprojām tiks pievērsta tam, vai Izraēla, atbildot uz Irānas ballistisko raķešu uzbrukumu, vērsīsies pret Irānas naftas ieguves iekārtām un citiem stratēģiskiem objektiem. Sestdien Izraēla apstiprināja savu nodomu veikt pretpasākumus, “kad pienāks īstais brīdis”.
Ekonomiskie notikumi var kompensēt ģeopolitisko spriedzi
Līdz nedēļas beigām tādi ekonomiskie notikumi kā Federālo rezervju sistēmas sanāksmes protokols un ASV inflācijas dati varētu aizēnot ģeopolitisko spriedzi, ietekmējot naftas un zelta tirgus, ja vien netiks panākts progress pamiera sarunās vai netiks turpināta konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos.
Oktobrī ASV dolāra kurss pēc tam, kad bija nokrities līdz 15 mēnešu minimumam, ievērojami nostiprinājās pēc tam, kad ASV nodarbinātības dati bija labāki, nekā gaidīts.
Tirgus dalībnieki pārvērtēja Federālo rezervju sistēmas (FRS) procentu likmju samazināšanas perspektīvu šogad, paredzot lēnāku mīkstināšanas tempu.
Saskaņā ar CME FedWatch rīka datiem tagad gaidāms, ka novembrī centrālā banka samazinās procentu likmes par 0.25%, nevis par 0.5%, kā tika prognozēts pagājušajā mēnesī.
Spēcīgais ASV dolārs, visticamāk, radīs papildu spiedienu uz zelta cenām, lai gan tas ne vienmēr ir noteicošais faktors naftas tirgiem. Tomēr naftas cenas bieži vien ir saistītas ar pieprasījuma perspektīvām, t.i., spēcīgs ekonomiskais fons parasti ir labvēlīgs naftas cenām.
Ceturtdien uzmanīgi tiks sekots līdzi FED sanāksmes protokoliem, kam sekos Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas sanāksmes pārskats un piektdien – ASV patēriņa cenu indeksa (SPCI) publicēšana.
Lai gan gaidāms, ka abas centrālās bankas turpinās īstenot atviegloto politiku, vienprātība liecina, ka inflācija ASV turpinās samazināties, kas, iespējams, izraisīs ASV dolāra kursa kritumu.
Ja tas notiks, gan zelts, gan nafta var atgūt augšupvērstu impulsu dolāra vājināšanās un ASV tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos.