Naftas tirgi saskaras ar lejupvērstu spiedienu pēc tam, kad tika publicēti vāji ražošanas un pakalpojumu sniegšanas dati no lielākajām ekonomikām. Tikmēr konfliktu eskalācija Tuvajos Austrumos un papildu stimulējošie pasākumi no Ķīnas ir snieguši zināmu atbalstu.
Jēlnaftas cenas pirmdien saruka pēc vājajiem Eiropas un ASV ražošanas un pakalpojumu sfēras iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) datiem.
PMI rādītāji tiek iegūti, pamatojoties uz iepirkumu vadītāju aptauju, un tie sniedz ieskatu pašreizējos uzņēmējdarbības apstākļos, tādējādi atspoguļojot vispārējo tautsaimniecības perspektīvu.
West Texas Intermediate (WTI) nākotnes līgumi samazinājās par 0.6%, bet Brent nākotnes līgumi – par 1.5% salīdzinājumā ar pagājušās piektdienas slēgšanas cenu, jo tirgu ietekmēja bažas par ekonomikas lejupslīdi lielākajās valstīs.
Tomēr zināmu atbalstu sniedza pieaugošais militārais saspīlējums starp Izraēlu un Hezbollah, palīdzot naftas cenām atgūties no dienas minimuma.
Otrdienas Āzijas sesijā gan WTI, gan Brent jēlnaftas nākotnes līgumos bija vērojama atkopšanās – WTI cena pieauga par 1,07% līdz 71,12 ASV dolāriem par barelu, bet Brent cena pieauga par 0,93% līdz 73,89 ASV dolāriem par barelu plkst. 6.24 pēc Viduseiropas laika pēc tam, kad Pekina paziņoja par vairākiem stimulēšanas pasākumiem.
Tomēr cenu atveseļošanās var izrādīties īslaicīga, ņemot vērā joprojām vājo pieprasījumu Ķīnā.
Globālie PMI rādītāji sagādā vilšanos
Saskaņā ar S&P Global ātrajiem datiem uzņēmējdarbības aktivitāte euro zonas privātajā sektorā septembrī piedzīvojusi strauju kritumu, Francijā un Vācijā samazinoties gan ražošanas, gan pakalpojumu PMI rādītājiem.
Visbūtiskākā lejupslīde vērojama Francijas pakalpojumu sektorā, kas pēc olimpisko spēļu izraisītās atveseļošanās augustā atkal saruka, piedzīvojot straujāko kritumu kopš janvāra.
Vācijā gan ražošanas, gan pakalpojumu PMI liecina, ka arī ražošanas apjoms un jaunie pasūtījumi sarūk straujāk, liecinot par uzņēmējdarbības apstākļu pasliktināšanos.
Turklāt arī Apvienotajā Karalistē un ASV ražošanas aktivitāte šomēnes bija vājāka, nekā gaidīts.
Šie neapmierinošie ekonomiskie dati, īpaši globālie ražošanas PMI, ir mazinājuši naftas pieprasījuma perspektīvas, jo šī nozare ir energoietilpīga un lielā mērā atkarīga no naftas ražošanas, transportēšanas un darbības vajadzībām.
Ekonomiskās bažas par Ķīnu
Ķīna, kas ir pasaulē lielākā naftas importētāja, turpina cīnīties ar būtiskām ekonomiskām problēmām.
Jaunākie dati liecina, ka gan patēriņa cenu indekss (SPCI), gan importa apjoms valstī augustā pieauga mazāk, nekā gaidīts, liecinot par ilgstoši vājo iekšzemes pieprasījumu.
Galvenie ekonomiskie rādītāji, t.sk. mazumtirdzniecības apjomi, rūpniecības produkcijas izlaide un ieguldījumi pamatlīdzekļos, šajā pašā mēnesī neatbilda gaidītajam.
Papildus ekonomiskās izaugsmes tempa palēnināšanās arī Ķīnas pāreja uz zema oglekļa satura alternatīvām ir mazinājusi naftas pieprasījuma prognozes.
Saskaņā ar Goldman Sachs datiem paredzams, ka gada pieprasījums pēc naftas Ķīnā samazināsies līdz aptuveni 200 000 barelu dienā, kas ir vairāk nekā uz pusi mazāks salīdzinājumā ar līmeni, kāds tas bija pirms pandēmijas.
Bloomberg ziņojumā norādīts, ka aprīlī Ķīnā katru trešo pārdoto jauno smago kravas automašīnu darbināja sašķidrinātā dabasgāze, salīdzinot ar katru astoto pirms gada.
Ņemot vērā šīs pašreizējās ekonomiskās problēmas, Ķīnas Tautas banka (PBOC) otrdien paziņoja par virkni atbalsta pasākumu savai ekonomikai, kas atkal veicināja riska noskaņojumu visā Āzijā un sniedza zināmu atbalstu jēlnaftas cenām.
PBOC atklāja plānus samazināt rezervju prasību normu (RRR) par 0.5%, kā arī par 0.2% samazināt septiņu dienu repo likmi.
Tomēr ilgstošs cenu kāpums būs atkarīgs no taustāmas tautsaimniecības izaugsmes, kad šie pasākumi stāsies spēkā.
Turpretī militāro konfliktu saasināšanās Tuvajos Austrumos radījusi bažas par piegādes pārtraukumiem, izraisot zināmu cenu atdzimšanu naftas tirgos.
Tomēr tirgus reakcija liecina, ka ekonomiskās bažas aizēno ģeopolitisko spriedzi, tāpēc naftas cenas pašlaik saglabājas samērā stabilas.