Naftas un zelta cenas strauji pieauga sakarā ar saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos un notiekošo konfliktu starp Ukrainu un Krieviju.
Lai gan pieaugošais pieprasījums pēc drošas patvēruma vietas aktīviem, visticamāk, uzturēs zelta cenas, arī naftas tirgos var saglabāties augšupvērstais impulss, jo pastāv bažas par nepietiekamu piedāvājumu.
Pēdējā laikā gan naftas, gan zelta cenas strauji pieauga sakarā ar pieaugošo spriedzi Tuvajos Austrumos un notiekošo konfliktu starp Ukrainu un Krieviju. ASV Aizsardzības ministrija paziņoja par plāniem izvietot raķešu zemūdeni Tuvajos Austrumos, jo Izraēla gatavojas iespējamam Irānas militārajam uzbrukumam. Šis notikums ir pastiprinājis bažas, ka situācija varētu pāraugt plašākā reģionālā konfliktā..
Otrdien zelta nākotnes līgumi Comex biržā pieauga par 1.2%, tuvojoties 2. augustā reģistrētajam visu laiku augstākajam līmenim – vairāk nekā 2500 ASV dolāru par unci. Šis kāpums atspoguļo paaugstināto pieprasījumu pēc drošas patvēruma zonas aktīviem, pieaugot militārajai spriedzei starp Irānu un Izraēlu. Tāpat bažas par iespējamiem piegādes pārtraukumiem veicināja jēlnaftas cenu kāpumu, Brent un WTI nākotnes līgumiem pieaugot par vairāk nekā 3%, attiecīgi līdz 81.77 ASV dolāriem par barelu un 78.25 ASV dolāriem par barelu, kas bija augstākais līmenis pēdējo trīs nedēļu laikā.
Gan zelta, gan naftas cenas Āzijas sesijas laikā trešdien piedzīvoja nelielu atkāpšanos, jo, atveseļojoties akciju tirgiem visā Āzijā, īpaši Japānā, mazinājās vēlme izvairīties no riska. Neraugoties uz šo kritumu, abas galvenās izejvielu cenas, visticamāk, saskarsies ar turpmāku augšupvērstu spiedienu, ņemot vērā pašreizējo makroekonomisko vidi.
Zelta tūlītējā kursa cena otrdien pieauga līdz pat 2473 ASV dolāriem par unci, bet šorīt plkst. 8.00 pēc Viduseiropas atkāpās līdz 2464 ASV dolāriem par unci. Šis līmenis ir pavisam nedaudz tuvs pirms mēneša sasniegtajam visu laiku augstākajam līmenim, un, ja tendence saglabāsies, impulss var novest pie tā, ka tā pārsniegs šo maksimumu un uzstādīs jaunu rekordu.
Šo apstākli veicina vairāki faktori. Pirmkārt, nesenie tirgus satricinājumi ir palielinājuši pieprasījumu pēc drošiem aktīviem, jo investori bēg no akcijām, īpaši tehnoloģiju akcijām. Otrkārt, pastāvošais plašāka konflikta risks Tuvajos Austrumos, visticamāk, turpinās atbalstīt dārgmetālu kāpumu.
Visbeidzot, makroekonomiskās pārmaiņas veicina zelta ilgtermiņa augšupvērsto tendenci. Inflācijas samazināšanās un gaidāmā procentu likmju kāpuma mazināšanās lielākajās tautsaimniecībās, īpaši ņemot vērā, ka ASV Federālo rezervju sistēma, kā gaidāms, septembrī sāks samazināt procentu likmes, visticamāk, turpinās spiedienu uz ASV dolāra kursu, kas savukārt atbalsta zelta cenas. Turklāt pieaugošās bažas par recesiju, ņemot vērā ASV tautsaimniecības datu mīkstināšanos pēdējā mēneša laikā, padarījušas zeltu par pievilcīgāku drošas patvēruma vietas ieguldījumu.
Naftas tirgi pagājušajā nedēļā pieauga par vairāk nekā 4%, un otrdien pieaugums paātrinājās. Pieprasījuma pieaugums un saspīlējuma saasināšanās Tuvajos Austrumos ir galvenie naftas cenu kāpuma virzītājspēki.
Nākotnes tirgus tendencēm izšķiroša nozīme būs gaidāmajiem ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) datiem par naftas krājumiem, jo krājumi samazinās jau sešas nedēļas pēc kārtas, kas beidzās 2. augustā. Saskaņā ar EIA datiem gaidāms, ka OPEC+ naftas ieguves samazināšana nākamajos trijos ceturkšņos samazinās pasaules naftas krājumus, tādējādi veicinot naftas cenu kāpumu.