5. Burku termiskā apstrāde – pasterizācija
Lai nodrošinātu drošu konservēšanu un ilgstošu uzglabāšanu, kad produkts ir sapildīts burkās, burkas ir nepieciešams termiski apstrādāt:
Verdošā ūdens apstrāde: Katlā uzvāriet ūdeni, kad tas sācis vārīties, uzmanīgi ievietojiet dvielīti, lai burkām nebūtu tieša saskare ar katla dibenu. Ievietojiet burkas lielā katlā ar ūdeni, lai ūdens pārklātu burkas līdz to kakliņiem. Vāriet tās 30–40 minūtes (atkarībā no burku lieluma) uz mazas uguns, lai iznīcinātu visas baktērijas un nodrošinātu drošu konservēšanu. Ja ir pieejams virtuves vai ūdens termometrs (nemācēšu pateikt kā tas pareizi saucas, jo savu mantoju no vecvecmammas), pārliecinieties, ka starp burkām ir vidēji 70 grādi temperatūra. Kā arī, atcerieties, katlā lieciet burcinās ar vēl neaizskrūvētiem vāciņiem, pretējā gadījumā tās var sprāgt.
Atdzesēšana: Pēc vārīšanas uzmanīgi izņemiet burkas no ūdens, izmantojot burku pacēlāju, un novietojiet tās uz tīra dvieļa, lai tās pilnībā atdzesētu. Kārtīgi aizskrūvējiet vākus un apgrieziet burkas otrādi. Tas ļaus pārliecināties, ka burkas ir noslēgtas kārtīgi un tajās neiekļūst gaiss. Atstājiet burkas neskartas, līdz tās ir pilnīgi atdzisušas. Parasti tas aizņem vairākas stundas vai visu nakti.
6. Pārbaude un uzglabāšana
Kad burkas ir atdzisušas, pārbaudiet, vai vāki ir pareizi noslēgušies. Vākiem nevajadzētu kustēties vai “klikšķēt”, piespiežot tos. Ja vāks ir izspiedies vai kustīgs, burka nav hermētiski noslēgta, un tās saturu vajadzētu uzglabāt ledusskapī un izlietot tuvākajā laikā. Ja burka ir kārtīgi aizskrūvēta, vāks būs mazliet ieliecies uz iekšu, jo dziestot, saturs maliet saraujas un veidojas vakums. Šādā gadījumā, nemeklējot vīrieša palīdzību, būs jāpacīnās, lai to atskrūvētu.
Uzglabājiet burkas vēsā, sausā un tumšā vietā, piemēram, pagrabā vai pieliekamajā. Pareizi konservēti tomāti var uzglabāties līdz 12 mēnešiem.
Kad konservētie tomāti ir gatavi lietošanai?
Konservētie tomāti var tikt lietoti dažas nedēļas pēc konservēšanas. Šajā laikā garšas būs pilnībā ievilkušās, un tomāti iegūs izteiktāku aromātu. Tomēr konservētus tomātus var lietot jebkurā laikā pēc konservēšanas procesa, bet vislabākos rezultātus iegūsiet, ļaujot tiem stāvēt vismaz 2–4 nedēļas. Līdz ar to, lasītāja nebija pieļavusi kļūdu atverot burku pēc mēņeša, bet kļūda bija kādā no citiem posmiem.
Lietošana:
Konservētos tomātus var izmantot dažādos ēdienos, piemēram:
- Zupās,
- Mērces,
- Sautējumos,
- Pievienot picas vai pastas mērcēm.
Tāpat tos var izmantot kā piedevu vai pamatproduktu ziemas salātos vai uzkodās. Pirms lietošanas vienmēr pārliecinieties, ka burka ir labi noslēgta un tomāti izskatās un smaržo svaigi.
Diemžēl, ja tomāti garšo un smaržo pēc rūguma, es ieteiktu to izmest. Ļoti iespējams, ka burkas nav bijušas pietiekami sterilizētas, pasterizētas vai vāki nav kārtīgi aizgriezti. Neesmu arī dzirdējusi, ka šādus tomātus, kāds lietotu uzturā.
Interesanta tomātu konservēšana ir marinējot tos somu gaumē, kā arī, ja tiek pamanīti duļķi konservēto gurķu burkās, ne vienmēr tas nozīmē, ka tie ir jāizmet.
Kā tikt pie kraukšķīgiem marinētiem gurķiem?
Lai padarītu marinētus gurķus kraukšķīgus un saglabātu tos ziemai, ir vairāki svarīgi faktori, kurus nepieciešams ievērot gan gurķu izvēlē, gan marinēšanas un uzglabāšanas procesā. Kraukšķīgi gurķi ir iecienīti, jo tie saglabā patīkamu tekstūru un svaigumu, pat pēc ilgas uzglabāšanas. Šeit ir detalizētas instrukcijas un padomi, kā to panākt.
1. Pareizu gurķu izvēle
Lai iegūtu kraukšķīgus marinētus gurķus, svarīga ir kvalitatīvu gurķu izvēle.
Izmērs un šķirne: Mazāki gurķi (ideāli apmēram 7–10 cm garumā) parasti ir labākie marinēšanai, jo tie saglabā savu kraukšķīgumu un blīvumu. Marinēšanai piemērotas ir speciālas šķirnes, kas pazīstamas kā “kraukšķīgie gurķi”, piemēram, šķirnes ar biezāku mizu.
Svaigums: Marinēšanai izmantojiet tikai svaigus gurķus, jo veci gurķi, kas stāvējuši vairākas dienas, zaudē savu stingrību. Ideāli būtu marinēt gurķus uzreiz pēc to novākšanas, bet, ja tas nav iespējams, uzglabājiet tos ledusskapī.
Forma un izskats: Izvēlieties gurķus, kas ir stingri, taisni un bez bojājumiem. Izvairieties no pārāk mīkstiem vai savītušiem gurķiem, jo tie pēc marinēšanas var kļūt mīksti.
2. Gurķu sagatavošana pirms marinēšanas
Lai gurķi saglabātu savu kraukšķīgumu, sagatavošanas process ir ļoti svarīgs.
Mazgāšana: Pirms marinēšanas rūpīgi nomazgājiet gurķus aukstā ūdenī, lai noņemtu netīrumus, augsnes atliekas un iespējamos pesticīdus.
Mērcēšana aukstā ūdenī: Gurķus ieteicams mērcēt aukstā ūdenī apmēram 4–6 stundas pirms marinēšanas. Tas palīdzēs tiem saglabāt kraukšķīgumu. Ūdenim var pievienot dažus ledus gabaliņus, lai tas būtu vēl aukstāks.
Gurķu galiņu apgriešana: Pirms gurķu ievietošanas burkās, nogrieziet katra gurķa abus galus, īpaši ziedu galu, jo tas satur fermentus, kas var padarīt gurķus mīkstus.
3. Papildu sastāvdaļas kraukšķīgumam
Lai nodrošinātu, ka gurķi pēc marinēšanas saglabā kraukšķīgumu, ir vairākas sastāvdaļas, kuras var pievienot burkās:
Melnā upeņu lapas, ozola vai ķiršu lapas: Šīs lapas satur tanīnus, kas palīdz saglabāt gurķu kraukšķīgumu, neļaujot tiem kļūt mīkstiem. Ielieciet dažas lapas katrā burkā pirms gurķu ievietošanas.
Diļļu ziedi: Dilles ne tikai piešķir garšu, bet arī palīdz uzturēt gurķu stingrību, ja tiek izmantoti kopā ar citām garšvielām, kas satur tanīnus.
Sinepju sēklas: Sinepju sēklas ne tikai piešķir kraukšķīgu tekstūru, bet arī piešķir marinētajiem gurķiem pikantu garšu.
Horsta vai mārrutku lapas: Mārrutku lapas vai saknes var ievietot burkā kopā ar gurķiem. Tās ne tikai piešķir papildu asumu, bet arī palīdz saglabāt kraukšķīgumu.
Kalcija hlorīds: Šis ir pārtikas piedeva, kuru var iegādāties veikalos. Nelielu kalcija hlorīda daudzumu var pievienot marinādei, lai pastiprinātu gurķu kraukšķīgumu.
4. Marinādes recepte kraukšķīgiem gurķiem
Šeit ir piemērs klasiskai marinādei, kas veicina kraukšķīgu gurķu iegūšanu:
Sastāvdaļas (uz vienu litru marinādes):
1 litrs ūdens
2 ēdamkarotes sāls (bez joda, jo jods var ietekmēt gurķu tekstūru)
1 ēdamkarote cukura (pēc izvēles)
100–150 ml 9% etiķa (vai citrona sulas)
3–4 ķiploka daiviņas
2–3 upeņu lapas, ozola vai ķiršu lapas
1 ēdamkarote sinepju sēklu
1 ēdamkarote piparu graudiņu
Dažas diļļu ziedkopas vai zariņi
Marinādes pagatavošana:
Uzkarsējiet ūdeni līdz vārīšanās temperatūrai. Pievienojiet sāli, cukuru un sinepju sēklas. Maisiet, līdz sāls un cukurs pilnībā izšķīst. Pievienojiet etiķi (vai citrona sulu), pēc tam marināde ir gatava lietošanai.
Lasi vēl: Pievienojiet pētersīļus marinējot papriku un iegūsiet vēl gardāku ziemas uzkodu
5. Burku sagatavošana un sterilizēšana
Lai nodrošinātu, ka gurķi uzglabājas droši visu ziemu, burkas ir nepieciešams pareizi sagatavot un sterilizēt:
Sterilizēšana: Ievietojiet burkas un to vākus lielā katlā ar verdošu ūdeni un sterilizējiet tās vismaz 10 minūtes. Pēc tam izņemiet burkas un ļaujiet tām nožūt uz tīra dvieļa.
Pildīšana: Katrai burkai pievienojiet dažas upeņu lapas, diļļu zariņus un ķiplokus. Pēc tam uzmanīgi ievietojiet gurķus burkās, izvairoties no pārlieku spēcīgas piespiešanas.
6. Termiskā apstrāde (pasterizācija)
Lai nodrošinātu, ka gurķi saglabājas droši ziemai un nezaudē kraukšķīgumu, veiciet termisko apstrādi.
Pasterizācija: Ievietojiet pildītās burkas katlā ar siltu ūdeni tā, lai ūdens līmenis būtu līdz burku kakliņam. Uzkarsējiet ūdeni līdz apmēram 85–90°C un turiet burkas tajā 10–15 minūtes. Nepārkarsējiet gurķus, jo pārmērīgs karstums var padarīt tos mīkstus.
Hermētiska aizvēršana: Pēc termiskās apstrādes cieši aizveriet burkas ar sterilizētiem vākiem un apgrieziet tās otrādi. Ļaujiet burkām pilnībā atdzist. Kad tās ir atdzisušas, pārbaudiet, vai vāki ir pareizi noslēgti.
7. Uzglabāšana un lietošana
Pēc tam, kad burkas ir pilnībā atdzisušas, tās var uzglabāt vēsā un tumšā vietā, piemēram, pagrabā vai pieliekamajā. Uzglabājot pareizos apstākļos, marinētos gurķus var glabāt līdz pat 12 mēnešiem.
Marinētie gurķi parasti ir gatavi lietošanai pēc 2–4 nedēļām, kad garšas ir pilnībā ievilkušās. Kraukšķīgie gurķi būs ideāli piemēroti kā piedeva dažādiem ēdieniem, salātiem vai uzkodām.
Papildus padomi:
Nelietojiet jodēto sāli: Izmantojiet jodēto sāli tikai galda ēdieniem, bet ne konservēšanai, jo tas var ietekmēt kraukšķīgumu un gurķu garšu.
Nelieciet pārlieku daudz cukura: Pārlieka cukura pievienošana var ietekmēt gurķu struktūru. Ja vēlaties saldenāku marinādi, izmantojiet to nelielā daudzumā.
Etiķa koncentrācija: Pārliecinieties, ka izmantojat pareizo etiķa daudzumu. Etiķis palīdz saglabāt kraukšķīgumu un nodrošina gurķu saglabāšanos ilgstoši.
Ar šiem padomiem un tehnikām jūs varat viegli pagatavot kraukšķīgus un garšīgus marinētus gurķus, kuri saglabāsies ziemas laikā un būs lielisks papildinājums jūsu ēdienkartei.