Centrāleiropā plūdi ir lielākie plūdi pēdējo desmitgažu laikā, kas, domājams, radīs miljardiem lielus ekonomiskos zaudējumus.
Pirmās aplēses liecina, ka tikai pašreizējo plūdu izmaksas varētu pārsniegt miljardu eiro, taču precīzas izmaksas vēl nav apkopotas, jo vētras Borisa izraisītās lietusgāzes turpina plosīt reģionu, aiz sevis atstājot arvien vairāk upuru un ievērojamus postījumus.
Viens no aprēķiniem liecina, ka rēķins varētu svārstīties no vairākiem simtiem miljonu eiro līdz vairāk nekā vienam miljardam eiro, ziņo Reuters, atsaucoties uz kredītreitingu aģentūras Morningstar DBRS pirmajām aplēsēm.
Morningstar DBRS globālo apdrošināšanas un pensiju reitingu viceprezidents Mario De Cicco sacīja, ka “pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju, vislielākie apdrošinātie zaudējumi, iespējams, varētu rasties Čehijā, kas ir viena no valstīm, kuru visvairāk skāruši nesenie nelabvēlīgie laikapstākļi”, piebilstot, ka dabas katastrofu apdrošināšana šajā valstī ir izplatītāka nekā citās skartajās valstīs.
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes vides konsultanta JBA Risk Management datiem Eiropā plūdi jau tagad ir visdārgākais dabas apdraudējums. Upju plūdi vien katru gadu izmaksā 7,8 miljardus eiro, un paredzams, ka to apjoms pieaugs, jo ekonomika turpina attīstīties augsta plūdu riska apgabalos un klimata pārmaiņu rezultātā nokrišņu daudzums kļūst lielāks un intensīvāks.
Šoreiz plūdi ir pārpludinājuši daļu Austrijas, Čehijas, Polijas un Rumānijas, un paredzams, ka tie skars arī Slovākiju un Ungāriju.
Polijas, Rumānijas un Austrijas valdības ir atbrīvojušas ārkārtas fondus simtiem miljonu eiro apmērā, un Čehijas valdība apsver iespēju mainīt savu 2024. gada budžetu plūdu radīto zaudējumu dēļ.
Kopumā infrastruktūras, ēku un īpašuma bojājumi, kā arī glābšanas un palīdzības izdevumu pieaugums var izraisīt arī ražošanas un ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, uzskata tirgus analītiķis Gžegožs Dróżdžs no Conotoxia Invest.
“Šie faktori parasti negatīvi ietekmē budžetu un tirdzniecību, kas izpaužas kā budžeta deficīta palielināšanās un tirdzniecības bilances pasliktināšanās eksporta samazināšanās un importa pieauguma dēļ.”
“Plūdi, ar kuriem pašlaik saskaras Polija, Čehija un Austrija, tagad noteikti būs ļoti sāpīgi un dārgi iedzīvotājiem un negatīvi ietekmēs jau tā apgrūtinātos budžetus,” sacīja Dróżdžs.
Kā tas ietekmē uzņēmumus
Polijas lielākais apdrošinātājs PZU saskaras ar 10 % peļņas samazinājumu ar laikapstākļiem saistīto atlīdzību dēļ, ziņo Bloomberg, atsaucoties uz brokeru sabiedrības Ipopema datiem.
Dažas no plūdu skartajām rūpnīcām un veikaliem apturēja ražošanas līnijas, tostarp Čehijas pilsētā Ostravā ķīmiskā rūpnīca BorsodChem, Čehijas dzērienu ražotājs Kofola CeskoSlovensko un koksa rūpnīca OKK Koksovny – viena no lielākajām liešanas koksa ražotājām Eiropā – pārtrauca ķīmisko vielu ražošanu, ziņo Reuters.
Pārrobežu dzelzceļa satiksme starp Poliju un Čehiju, kā arī Ungāriju un Austriju ir pārtraukta.
Ekonomikas perspektīvas ilgtermiņā
Attiecībā uz kopējo ietekmi uz ekonomiku Erste Group analītiķi sagaida ierobežotu ietekmi, piebilstot, ka vēl ir pāragri to skaidri saskatīt.
Erste Group galvenā CEE makroanalītiķe Kataržina Ržentarževska sacīja: “Piemēram, Čehijā mēs redzētu, ka kopējā ekonomiskā ietekme, kas saistīta ar īpašumam un ražošanai nodarītajiem zaudējumiem, varētu būt 0,2-0,5 % no IKP, bet kopējā ietekme uz IKP izaugsmi būtu daudz mazāka, visticamāk, šī diapazona apakšējā robežās.”
Viņa prognozē, ka īstermiņā (līdz šā gada beigām) visās plūdu skartajās valstīs negatīvu impulsu saņems rūpniecības nozare, un var ciest arī tūrisms reģionos. “Visbeidzot, kaitējums labībai var ietekmēt inflāciju,” sacīja Rzentarzevska.
Analītiķi arī piekrīt, ka ilgtermiņā aina ir pavisam citāda, jo atjaunošanas darbi dos stimulu būvniecības nozarei, “vidējā termiņā palielinot IKP,” sacīja Rzentarževska.
“Tas var arī stimulēt jaunas investīcijas modernās tehnoloģijās, kā arī elastīgāku un attīstītāku infrastruktūru,” sacīja Dróżdž.