Piektdien amatpersonas vienojās par pretrunīgi vērtētajiem jaunajiem zaļajiem plāniem, pret kuriem iebilda aviācijas nozare.
Aviokompānijām, kas veic lidojumus no Eiropas lidostām, drīzumā būs jāziņo Eiropas Komisijai par aplēsto reaktīvo dzinēju tvaika izplūdes gāzu ietekmi uz klimatu, kā arī par oglekļa dioksīda daudzumu, ko tās ik gadu izdala.
Aviokompāniju nozare aktīvi lobēja pret jaunajiem noteikumiem, kurus piektdien (30. augustā) pie slēgtām durvīm pieņēma valdības delegāti, apgalvojot, ka nav pietiekami daudz pētījumu datu par pretgaisa izgarojumu ietekmi.
Taču Eiropas Komisija, atzīstot “raksturīgās neskaidrības” par aviācijas nozares ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, apgalvoja, ka “tīrais ieguldījums globālajā sasilšanā [ir] labi zināms” un ka jaunās ziņošanas prasības palīdzēs paplašināt zināšanas.
“Pētījumi ir parādījuši, ka šīs ietekmes nenoteiktība nav pietiekams iemesls, lai izvairītos no rīcības,” sacīja ES izpildvara.
Piesārņojums satur slāpekļa oksīdus, melno oglekli un citas klimatam kaitīgas vielas, un ir pierādīts, ka tie veicina mākoņu veidošanos augstos atmosfēras slāņos, kur tie atšķirībā no zemu esošajiem mākoņiem palīdz aizturēt siltumu.
Dažas aplēses liecina, ka to ietekme uz globālo sasilšanu ir vismaz tikpat liela kā 2 % no pasaules oglekļa dioksīda emisijām, ko rada gaisa kuģi.
Vides aizsardzības grupas kritizēja pagaidu atkāpi, kas galīgajā tekstā, par kuru panākta vienošanās, paredzēta tālajiem lidojumiem. Noteikumi nākamgad tiks piemēroti tikai lidojumiem starp lidostām Eiropas Ekonomikas zonā, t.i., ES un Islandē, Norvēģijā un Šveicē.
“Tālo reisu aviosabiedrības no ES atkal saņem preferenciālu režīmu,” sacīja Briseles lobiju grupas “Transports un vide” aviācijas politikas vadītāja Kristina Henca. “Tās ir smagi strādājušas, lai mazinātu pasākumus un pētījumus, kas nav saistīti ar CO2 emisijām, un par saviem centieniem tās tiek atalgotas.”
“Galu galā šis priekšlikums bija izstrādāts, lai palīdzētu labāk izprast ar CO2 nesaistītu vielu radīto problēmu, un šie centieni tika kavēti,” Henca sacīja Euronews, norādot, ka aviosabiedrības no likumdevējiem ir ieguvušas tikai ierobežotu piekāpšanos – noteikumi attieksies uz visiem lidojumiem uz ES un no tās, sākot ar 2027. gadu.
Tiesību akti ir pieņemti pēc nesenās Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reformas, saskaņā ar kuru noteiktiem uzņēmumiem jāpiedāvā kvotas par katru emitēto CO2 tonnu. Pašlaik cena ir aptuveni 70 eiro par tonnu – aptuveni tikpat, cik ir viena pasažiera transatlantiskā ceļojuma turp un atpakaļ emisijas.
Jaunajā ES tiesību aktā ir arī izklāstīti noteikumi par to, kā novērtēt oglekļa dioksīda emisiju ilgtspējīgām aviācijas degvielām, ko var ražot no biodegvielām, organiskajiem atkritumiem vai zaļā ūdeņraža. Jebkura degviela, kuras aprites cikla oglekļa dioksīda pēdas nospiedums ir vismaz par 70 % mazāks nekā standarta petrolejai, tirdzniecības sistēmas vajadzībām tiks uzskatīta par degvielu, kas nerada oglekļa dioksīda emisiju.
Ja ilgtspējīgu degvielu sintēzei izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, tai jābūt no nesen uzstādītām, īpaši šim nolūkam paredzētām vēja turbīnām, saules baterijām vai līdzīgas jaudas iekārtām.