Serbija oficiāli cenšas kļūt par ES dalībvalsti, taču tā ir panākusi nelielu progresu tiesiskuma un demokrātisko reformu jomā, kas ir galvenie priekšnoteikumi dalībai 27 valstu blokā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien parakstīja vienošanos ar savu Serbijas kolēģi Aleksandru Vučiču par 12 Rafale iznīcinātāju pārdošanu Rietumbalkānu valstij.
Paziņojums par daudzfunkcionālajām militārajām lidmašīnām tika sniegts kopīgā preses konferencē Belgradā, kuru Makrons apmeklē, lai stiprinātu Serbijas saites ar Eiropas Savienību.
Makrons nosauca šo darījumu par “vēsturisku un svarīgu” un uzslavēja Serbiju par “Eiropas gara demonstrēšanu”.
“Serbijas izvēle izvēlēties Rafale iznīcinātājus bija skaidra izvēle, kas apliecina ilgtermiņa aliansi starp mūsu abām valstīm spēcīgākā un suverēnākā Eiropā. Šī izvēle ir daļa no mūsu stratēģiskās autonomijas un tās stiprināšanas,” viņš teica.
Serbijai ir nepieciešams modernizēt savu floti, un Vučičs sacīja, ka Rafale darījums ir “milzīga ziņa”.
“Līgums tika parakstīts, lai iekļautu pilnu loģistikas paketi, tostarp rezerves dzinējus un citas lietas. Līguma vērtība ir 2,7 miljardi eiro. Divpadsmit pilnīgi jaunas lidmašīnas piederēs Serbijas Republikai,” viņš teica.
Krievija ir tradicionālā militāro lidaparātu, tostarp kaujas helikopteru, piegādātāja Serbijai, kas ir atteikusies pievienoties starptautiskajām sankcijām pret Maskavu par tās iebrukumu Ukrainā.
Serbija oficiāli cenšas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, taču tā ir panākusi nelielu progresu tiesiskuma un demokrātisko reformu jomā, kas ir galvenie priekšnoteikumi dalībai 27 valstu blokā.
Serbijas ekonomika pēdējos gados ir piedzīvojusi mērenu izaugsmi. 2023. gadā ekonomikas izaugsme bija aptuveni 2-3%. Tomēr šī izaugsme ir bijusi nevienmērīga, un Serbijai jāturpina stiprināt savu izaugsmi, lai samazinātu atpalicību no ES vidējā līmeņa.
Inflācija Serbijā ir bijusi izaicinājums, īpaši ņemot vērā globālos cenu pieaugumus enerģijas un pārtikas sektorā. 2023. gadā inflācija sasniedza aptuveni 12-13%, kas ir krietni virs ES noteiktajiem maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem. Lai panāktu cenu stabilitāti, Serbijai būs jāstiprina centrālās bankas politika un jāuzlabo fiskālā disciplīna.
Bezdarba līmenis Serbijā ir samazinājies līdz apmēram 10% (2023. gadā), bet joprojām ir augstāks nekā ES vidēji. Jauniešu bezdarbs ir īpaši augsts, un darba tirgus reformas, tostarp izglītības sistēmas uzlabošana, ir nepieciešamas, lai risinātu šo problēmu.
Serbija ir strādājusi pie investīciju vides uzlabošanas, piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI), īpaši rūpniecībā un infrastruktūrā. Tomēr joprojām ir šķēršļi, piemēram, birokrātija, tiesu sistēmas neefektivitāte un korupcija, kas attur investorus.
Serbijas valsts parāds ir aptuveni 55-60% no IKP, kas ir pieņemams līmenis saskaņā ar ES kritērijiem (Māstrihtas kritēriji pieļauj līdz 60% no IKP). Tomēr budžeta deficīts 2023. gadā bija ap 3%, kas vēl ir pārvaldāms, bet nepieciešami turpmāki pasākumi, lai ilgtermiņā nodrošinātu fiskālo stabilitāti.