Latviešu tautas tradīcijās un ticējumos minēts, ka tieši novembra vidus ir laiks, kad tiek vērotas zīmes dabā, lai prognozētu gaidāmo ziemu. Un tā, par ko liecina dažādas pazīmes dabā 15.novembrī?
Laika zīmju vērošana latviešiem bija gana spēcīga, un patiesībā mūsu senči pēc dažādām parādībām dabā novembra vidū diezgan precīzi prata pareģot to, kāda būs gaidāmā ziema.
Ja novembra vidū jau bija sniegs un bija izveidojusies noturīga sniega sega, un tā saglabājās, nevis nokusa, ticēja, ka ziema būs ilga un auksta. Tas norādīja uz to, ka aukstums ir pienācis agri un tik ātri vis neatkāpsies.
Ja 15.novembrī varēja vērot miglu un siltu, mitru laiku, uzskatīja, ka ziema būs maiga, diezgan silta un intensīvi sali būs maz. Tāpat tas varēja nozīmēt to, ka ziemā nokrišņi vairāk būs slapjā veidā, nekā sniegā.
Ja šajā dienā ārā valda stiprs vējš, prognozēja, ka ziema būs mainīga. Iespējams, ar biežāk vētrām un neparedzamiem laika apstākļiem. Savukārt, ja vējš bija mierīgs vai tā nebija nemaz – ziema gaidāma auksta, ar pamatīgu salu.
Ja 15.novembrī bija skaidrs, saulains laiks, visticamāk, ka būs gaidāma auksta ziema – būs auksts, valdīs paliels sals un sauss, un šādi laika apstākļi turpināsies visus ziemas mēnešus.
Lasi vēl: Merillina Kerro paziņojusi, zvaigžņu zīmes, kuras novembrī beidzot piepildīs savus dzīves karstākos sapņus
Nozīme bija arī tam, kā šajā dienā uzvedās dzīvnieki. Latvieši vēroja dzīvnieku uzvedību, īpaši putnu un meža zvēru. Ja novembra vidū putni lielos baros migrēja prom un vāveres aktīvi sāka vākt sev barību, bija skaidrs, ka ziemā būs pamatīgs sals, turklāt tā būs gara. Tas nozīmēja to, ka dzīvnieki intensīvi gatavojas grūtiem ziemošanas apstākļiem.
Ja 15.novembra rītā bija rīta sals, bet dienas laikā tas tā arī neizkusa, tas liecināja par noturīgu, pastāvīgu aukstumu ar izteiktu salu. Ja šajā rītā nebija īsti sniega, tad, iespējams, ka arī ziema gaidāma tāda pat – maz sniega, tomēr ar salu.