Augustā Vācijas un eiro zonas ekonomiskais noskaņojums strauji pasliktinājās, ko izraisīja globālās tirdzniecības lejupslīde, satricinājumi akciju tirgū un spriedze Tuvajos Austrumos.
ZEW ekonomiskā noskaņojuma indekss, kas ir galvenais rādītājs, kurš novērtē finanšu ekspertu gaidas, krasi samazinājās no 41,8 punktiem jūlijā līdz tikai 19,2 punktiem augustā.
Noskaņojuma kritums atspoguļo pieaugošo pesimismu par valsts perspektīvām un norāda uz plašākām bažām par eiro zonu.
Kritums ne tikai neatbilda tirgus gaidām par mērenāku kritumu līdz 32 punktiem, bet arī iezīmēja nozīmīgāko mēneša pasliktināšanos kopš 2022. gada jūlija.
Līdzīgi pasliktinājās arī eiro zonas kopējais ekonomiskais noskaņojums, attiecīgajam indeksam samazinoties no 43,7 līdz 17,9 punktiem, kas ir zemākais rādītājs kopš februāra un krietni zem gaidītajiem 35,4 punktiem. Kritums par 25,8 punktiem bija visnopietnākais pasliktinājums blokā kopš 2020. gada aprīļa.
Pasliktinājās arī Vācijas pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējums, attiecīgajam rādītājam samazinoties par 8,4 punktiem līdz mīnus 77,3 punktiem. Tomēr eiro zonas situācijas rādītājs nedaudz uzlabojās, pieaugot par 3,7 punktiem līdz mīnus 32,4 punktiem.
Kāpēc pasliktinājies Vācijas un eiro zonas noskaņojums
Eiro zonas ekonomikas lielvalsts ir saskārusies ar vairākām ekonomiskām problēmām, kas ir satricinājušas tās jau tā nelielo atveseļošanos 2024. gadā.
Globālās tirdzniecības palēnināšanās, ko vēl vairāk saasināja pieprasījuma samazināšanās tādos svarīgos tirgos kā Ķīna, ir smagi ietekmējusi Vācijas uz eksportu orientēto ekonomiku.
“Vācijas ekonomiskās perspektīvas ir sabrukušas. Pašreizējā aptaujā mēs novērojam spēcīgāko ekonomisko gaidu kritumu pēdējo divu gadu laikā,” par aptaujas rezultātiem sacīja ZEW prezidents, profesors, doktors Ahims Vambaks.
Vambahs uzsvēra, ka noskaņojuma pasliktināšanos veicinājusi pastāvīgā nenoteiktība, ko izraisījusi neskaidrā monetārā politika, neapmierinoši ASV uzņēmējdarbības dati un pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos.
“Pavisam nesen šī nenoteiktība izpaudās kā satraukums starptautiskajos akciju tirgos,” viņš piebilda.
Apsekojums liecināja par noskaņojuma pasliktināšanos visos galvenajos akciju tirgus indeksos, ekspertu noskaņojumam DAX un STOXX 50 samazinoties attiecīgi par 6,5 un 4,6 punktiem.
Finanšu tirgus analītiķi arī ASV dolāru vērtēja negatīvi, paredzot, ka ekonomikas vājums un iespējamā Federālo rezervju sistēmas procentu likmju samazināšana ietekmēs “zaļo” valūtu. Dolāra stipruma rādītājs attiecībā pret euro mēneša laikā samazinājās par 24.2 punktiem, sasniedzot mīnus 7.9 punktus.
Nozaru dalījumā noskaņojuma rādītājs samazinājās gandrīz visās nozīmīgākajās nozarēs, izņemot komunālo pakalpojumu nozari, kurā bija vērojams neliels kāpums 0.7 punktu apjomā.
Lielākais kritums bija vērojams tādās ekonomiski jutīgās nozarēs kā mazumtirdzniecība un patēriņa preces, kas samazinājās par 24.2 punktiem, atspoguļojot bažas par patērētāju pieprasījuma mazināšanos augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos. Citas nozares, kurās bija vērojams straujš kritums, ir elektronikas nozare, kas samazinājās par 18.1 punktu, un ķīmijas un farmācijas nozare, kas samazinājās par 17.2 punktiem.
Tirgus reakcija
Neraugoties uz sliktajiem ekonomikas noskaņojuma datiem, tirgus reakcija bija samērā mērena. Pēc ZEW datu publicēšanas eiro kurss saglabājās stabils – 1,0920.
Arī Eiro STOXX 50 indekss bija noturīgs, sesijas laikā pieaugot par 0.3%. Starp spēcīgākajiem indeksa dalībniekiem bija Siemens AG, Sanofi un Enel Spa, kuru peļņa bija attiecīgi 1.5%, 1.2% un 1.1%.
No galvenajiem valstu indeksiem Spānijas indekss IBEX 35 uzrādīja labākus rezultātus, pieaugot par 0,5 %, savukārt Francijas CAC 40 saglabājās nemainīgs. Vācijā pieauguma līderis bija Siemens Energy AG, kas palielinājās par 2,6 %, savukārt farmācijas un laboratoriju iekārtu piegādātāja Sartorius AG vērtība samazinājās par 3,7 %.