Sagaidāmie nokrišņi palielinās maija kopējo nokrišņu daudzumu, pārsniedzot mēneša normu vidēji par aptuveni 10 procentiem. Līdz šim tikai Austrumeiropas dienvidu reģionos nokrišņu apjoms jau sasniedzis 70 līdz 80 procentus no normas. Pārējās teritorijās tuvākajās dienās prognozēts ievērojams ūdens krājumu pieaugums.
Iedzīvotājiem šajā reģionā ieteicams sagatavoties iespējamajiem pērkona negaisiem un lietainiem laikapstākļiem naktī uz 19. maiju. Plānojot ikdienas aktivitātes, jāņem vērā iespējamie laika apstākļu radītie sarežģījumi — ceļi var kļūt slideni, redzamība samazināties, tādēļ nepieciešama pastiprināta piesardzība, īpaši pārvietojoties ar transportlīdzekļiem.
Lai gan Ārzemju Hidrometeoroloģijas centrs nesniedz detalizētas ilgtermiņa prognozes, tā speciālisti ar aptuveni 70 procentu varbūtību prognozē, kāda varētu būt 2025. gada vasara. Atceroties iepriekšējo gadu pieredzi, joprojām silttākais maijs Latvijā tika fiksēts 2018. gadā, kad tika pārspēti vairāki temperatūras rekordi un mēneša vidējā temperatūra būtiski pārsniedza klimatisko normu.
- gada maijs izcēlās ar vairākiem ievērojamiem klimatiskajiem rādītājiem.
Vidējā gaisa temperatūra šajā mēnesī bija īpaši augsta — aptuveni +15,8 °C, kas ir par 4,4 °C vairāk nekā ilggadējais vidējais rādītājs (+11,4 °C). Vairākās dienās temperatūra pārsniedza +30 °C atzīmi, un tika reģistrēti jauni siltuma rekordi. Piemēram, 30. maijā Mērsragā tika fiksēti +32,8 °C — augstākā jebkad Latvijā maijā novērotā temperatūra.
Maijā valdīja arī ilgstošs karstuma periods, kur vairākas dienas pēc kārtas gaisa temperatūra pārsniedza +25 °C, sasniedzot meteoroloģiskās vasaras līmeni. Tomēr sinoptiķis Vilfands norāda, ka šāds siltuma vilnis vasaras mēnešos, visticamāk, neatkārtosies — klimats saglabāsies nepastāvīgs. Neskatoties uz prognozēto karstumu, lielā daļā Austrumeiropas gaidāms arī ievērojams nokrišņu daudzums.
Līdzīgi kā maija sākumā, arī turpmākais aukstums nebūs noturīgs un neieilgs līdz mēneša beigām – temperatūra pakāpeniski pieaugs, un Austrumeiropas reģions sasilšanu piedzīvos ātrāk nekā citas teritorijas. Ārvalstu Hidrometeoroloģijas centrs norāda, ka prognozes par vasaru nav pesimistiskas.
Visbiežāk sastopamais un vairākkārt apstiprinātais scenārijs paredz, ka vasara nebūs vēsa – gaisa temperatūra svārstīsies ap klimatisko normu vai pārsniegs to. Šie dati ataino kopējo tendenci, taču sagaidāmas arī ļoti karstas un sausas dienas, kas var negatīvi ietekmēt gan cilvēku pašsajūtu, gan augu attīstību. Tāpat gaidāmi periodi ar spēcīgiem nokrišņiem, taču tiem sekojošā temperatūras pazemināšanās, pēc Vilfanda teiktā, nav uzskatāma par bīstamu.
Meteorologi paredz arī iespējamas temperatūras svārstības līdz +15…+20 °C, taču tas nav nekas neparasts. Vasaras prognoze izstrādāta visai valstij kopumā, un sinoptiķi atgādina – būtiskas anomālijas un bīstami laikapstākļi nav paredzami ilgtermiņā; par tiem tiks brīdināts tikai dažas dienas iepriekš.
